Uzņēmēju un radošo nozaru organizācijas aicina noteikt aizsargāta satura pirātisma apkarošanu digitālajā vidē par valdības prioritāti Latvijā aizsargāta satura pirātisms digitālajā vidē rada 54,2 miljonus eiro ekonomisko zaudējumu gadā, bet valsts budžets ik gadu nesaņem 11,4 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī. 

Deviņas uzņēmēju, mediju un radošo nozaru organizācijas aicina iekļaut aizsargāta satura pirātisma apkarošanu valdības deklarācijā un koalīcijas sadarbības līguma prioritāro darbu sarakstā, nosakot atbildīgo amatpersonu un sešu mēnešu laikā izstrādājot starpnozaru rīcības plānu. Priekšlikums 21. oktobrī nosūtīts visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, tostarp tiem, kas pašlaik veido valdību, bet 26. oktobrī — atbildīgajām ministrijām. Tuvākajās nedēļās, kad tiek saskaņota valdības deklarācija un koalīcijas sadarbības līgums, izšķirsies, vai aizsargāta satura pirātisma apkarošana tajos tiks iekļauta.

Kultūras ministrijas 2025. gada pētījums liecina, ka 67% Latvijas pieaugušo vismaz vienā satura kategorijā izmanto pirātisku digitālo saturu. Savukārt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) dati ierindo Latviju pirmajā vietā Eiropas Savienībā aizsargāta satura pirātisma izplatības ziņā. Īpaši izteikta problēma ir nelegālā televīzijas satura izplatīšana internetā - nelegālo pakalpojumu pieteikšanās vietnes ik mēnesi apmeklē aptuveni 8% Latvijas interneta lietotāju, salīdzinot ar 2,14% ES vidēji.

Sabiedriskā aptauja Kā jaunā maksa par sūtījumiem no ārpus ES ietekmēs jūsu pirkumus? Balsot

Nelegāla satura izplatīšana rada ne tikai tiešus ekonomiskos zaudējumus, bet arī plašākus riskus. Pirātisma dēļ samazinās līdzekļi, ko uzņēmumi var ieguldīt vietējā satura radīšanā un jaunu produktu izstrādē. Īpaši jāizceļ Latvijā aizliegto TV kanālu skatīšanās: to dara 9% iedzīvotāju, un 87% zina, ka tas ir prettiesiski — šeit problēma nav nezināšana. Nelegālie televīzijas pakalpojumi uztur pieejamību kanāliem, kas Latvijā aizliegti drošības apsvērumu dēļ, un vājina sankciju efektivitāti, vienlaikus kalpojot par ļaunprogrammatūras izplatīšanas kanālu.  

“70% iedzīvotāju domā, ka mūzikas lejupielāde no bezmaksas YouTube ir legāla. 56% domā, ka ar autoru nesaskaņota dalīšanās ar filmu, mūziku vai grāmatu ir legāla. 20% uzskata, ka legāli ir pat pelnīt naudu, izplatot svešu saturu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa pirātisma Latvijā nav apzināts lēmums, bet nezināšana — un nezināšanu ar aizliegumiem neizlabo. Atkritumu šķirošana pirms piecpadsmit gadiem likās apgrūtinājums, šodien to prot pirmklasnieks; tāpat satura tiesiskuma atpazīšanai jākļūst par medijpratības daļu. Vienlaikus tiesību aizsardzībai jābūt ātrai un nebirokrātiskai — nepārprotamos gadījumos dienās, nevis mēnešos, jo autors zaudē tagad, nevis pēc pusgada,” uzsver biedrības “Par legālu saturu!” valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Nepieciešama koordinēta valsts rīcība Organizācijas norāda, ka pašreizējie tiesību aizsardzības mehānismi ne vienmēr spēj sekot līdzi pārkāpumu ātrumam. Lai gan normatīvais regulējums paredz iespēju ierobežot piekļuvi vietnēm, kurās tiek izplatīts nelegāls saturs, praksē process var ilgt trīs līdz sešus mēnešus. Tikmēr pārkāpēji mēdz atsākt darbību, izmantojot jaunus domēnus. Tāpēc organizācijas aicina pilnveidot Autortiesību likumā paredzēto kārtību, lai nepārprotamos gadījumos piekļuvi nelegālam saturam varētu ierobežot ātrāk, vienlaikus saglabājot samērīgumu, pārredzamību un efektīvas procesuālās garantijas. Tāpat Latvijai nepieciešams aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanā un stiprināt sadarbību ar citām dalībvalstīm.

Vienlaikus ar tiesību aizsardzības mehānismu pilnveidi jāmazina arī iemesli, kas veicina nelegāla satura izmantošanu. Kultūras ministrijas pētījums rāda, ka īpaši liela problēma ir e-grāmatu un audiogrāmatu pieejamība - šajā kategorijā 64% lietotāju saturu iegūst prettiesiski. Organizācijas aicina attīstīt publisko e-bibliotēku, paplašināt legāli pieejamo saturu latviešu

valodā un veicināt izpratni par legālu digitālā satura izmantošanu, tostarp iekļaujot šo jautājumu esošajā skolu medijpratības apmācībā.

Aicina sešu mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, organizācijas aicina valdību: • iekļaut aizsargāta satura pirātisma apkarošanu valdības deklarācijā un koalīcijas

prioritārajos darbos;

• noteikt Kultūras ministrijā atbildīgo politisko amatpersonu, kas koordinē šo jautājumu;

• sešu mēnešu laikā izstrādāt starpnozaru rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem,

atbildīgajām institūcijām, izpildes termiņiem un izmērāmiem rādītājiem;

• pilnveidot tiesību aizsardzības mehānismus un veicināt legāla digitālā satura

pieejamību;

• nodrošināt ikgadēju publisku pārskatu par pirātisma izplatību, tiesību aizsardzības

pasākumiem un legālā satura pieejamību Latvijā.

Priekšlikumu Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem un atbildīgajām valsts institūcijām iesniegušas deviņas organizācijas: biedrība “Par legālu saturu!”, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, TV3 Group Latvia, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Latvijas Reklāmas asociācija.