Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu samitā Briselē Grieķija un Kipra piektdien pieprasījušas stingrāku bloka reakciju uz Turcijas uzsāktajiem dabasgāzes iegulu izpētes darbiem abu valstu ekonomiskās zonas ūdeņos.

Divu nedēļu laikā kopš iepriekšējā ES samita, kurā dalībvalstu līderi apsprieda iespējamās sankcijas pret Turciju, Briselei nav izdevies pārliecināt Ankaru apturēt izpētes darbus strīdus ūdeņos.

Trešdien Turcija paziņoja, ka pagājušajā mēneši atsauktais izpētes kuģis atsāk savu darbību Vidusjūras austrumdaļā pie Grieķijai piederošās Kastelorizonas salas.

Līdztekus tam otrs turku ģeoloģiskās izpētes kuģis nosūtīts uz Kipras ekonomiskās zonas ūdeņiem.

"Es no sirds ceru, ka mēs spēsim stingri un vienbalsīgi atbalstīt Grieķiju pret kārtējo Turcijas izdarīto provokāciju," ierodoties uz samitu, žurnālistiem izteicās Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša.

Francija un Vācija jau iepriekš šonedēļ paziņoja, ka Turcijai atlikušas tikai dažas "nedēļas", lai pārskatītu savu nostāju un apturētu savas provokācijas.

Tomēr Parīze un Berlīne atteikušās izvirzīt Ankarai nepārprotamu ultimātu, kā to pieprasa Atēnas un Nikosija.

2.oktobrī dalībvalstu līderi vienojās dot Turcijai laiku līdz decembra sākumam, pirms apsvērt ekonomiskās sankcijas, un Vācija, kas kā pašreizējā ES prezidējošā valsts līdz šim vedusi sarunas ar Ankaru, ņemot vērā bloka un Turcijas ciešās ekonomiskās saites, vēlas konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem līdzekļiem.