Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli tika patērēti 2,81 kilogrami kafijas gadā, bet pilsētās – 2,91 kilograms.
Taču kafijas izmaksas lielā mērā nosaka nevis tas, cik daudz to izdzeram, bet gan tas, kur un par kādu cenu to iegādājamies. Mājās pagatavotas kafijas un ik rītu kafejnīcā pirktas kafijas izmaksas gada laikā var atšķirties pat par vairākiem simtiem eiro.
3 eiro par kafiju – 750 eiro gadā
Pieņemsim, ka katru darba dienas rītu nopērc vienu kafiju par 3 eiro.
Ja gadā rēķinām aptuveni 250 darba dienas, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs:
3 EUR × 250 = 750 EUR gadā.
Ja kafija maksā 2 eiro, gada laikā tie būtu aptuveni 500 eiro. Ja cena ir 4 eiro – jau 1000 eiro gadā, bet, pērkot kafiju par 5 eiro katru darba dienu, gada summa var sasniegt aptuveni 1250 eiro
Šie ir ilustratīvi aprēķini, nevis vidējās kafijas cenas Latvijā, taču tie labi parāda, kā neliels ikdienas pirkums gada laikā pārvēršas daudz lielākā summā.
Turklāt kafija bieži nenāk viena. Klāt var pievienoties kruasāns, sviestmaize, ūdens vai kāds cits spontāns pirkums. Rezultātā sākotnējie trīs eiro nemanot var pārvērsties piecos vai pat septiņos eiro.
Problēma nav kafijā – problēma ir tēriņos, kurus nepamanām
Finanšu pratība nenozīmē atteikties no kafijas, izklaides vai visa, kas sagādā prieku.
Daudz svarīgāk ir saprast, kur aiziet tava nauda un vai konkrētais tēriņš tev ir tā vērts.
OECD finanšu pratības pētījumos starp būtiskiem finanšu paradumiem tiek izcelta aktīva uzkrājumu veidošana, savu finanšu regulāra pārraudzīšana, tēriņu uzskaite un pārdomātu pirkumu veikšana.
Tāpēc jautājumam nav jābūt:
“Vai man pilnībā jāatsakās no kafijas?”
Daudz vērtīgāk ir sev pajautāt:
“Vai es apzināti izvēlos šim ieradumam gadā tērēt, piemēram, 750 eiro?”
Ja atbilde ir “jā” un tas iekļaujas tavā budžetā – viss kārtībā. Ja gada summa pārsteidz, iespējams, ir vērts nedaudz pārskatīt savus ieradumus.
Kā pārbaudīt savus kafijas tēriņus?
1. Septiņas dienas pieraksti katru kafijas pirkumu.
Pieraksti ne tikai kafiju, bet arī visu, ko iegādājies kopā ar to.
2. Sareizini nedēļas summu ar 52.
Gadā ir aptuveni 52 nedēļas, tāpēc šādi vari ātri aprēķināt, cik konkrētais ieradums tev varētu izmaksāt visa gada laikā. Piemēram, ja kafijai nedēļā iztērē 15 eiro, tad:
15 EUR × 52 = 780 EUR gadā.
3. Nosaki sev kafijas budžetu.
Nav jāatsakās no kafijas – vari vienkārši noteikt summu, kuru mēnesī vēlies tai tērēt.
4. Daļu kafiju pagatavo mājās.
Pat dažas mājās pagatavotas kafijas nedēļā gada griezumā var veidot ievērojamu starpību.
5. Ietaupīto summu novirzi citam mērķim.
Ja vienu dienu neiztērē ierastos trīs eiro, šo summu vari novirzīt uzkrājumam vai kādam konkrētam finanšu mērķim.
6. Neaizmirsti par lielajiem izdevumiem.
Kafija pati par sevi parasti nav galvenais finansiālo grūtību iemesls. Daudz lielāku ietaupījumu var dot regulāro abonementu, pārtikas, transporta, mājokļa un citu ikmēneša izdevumu pārskatīšana.
Ko varētu mainīt 750 eiro gadā?
Ja kafijai darba dienās tiek tērēti trīs eiro, gada laikā tie ir aptuveni 750 eiro.
Tas nenozīmē, ka no rītdienas pilnībā jāatsakās no kafijas. Taču šāds aprēķins palīdz ieraudzīt ikdienas pirkumu citā perspektīvā. Piemēram, samazinot šos tēriņus tikai uz pusi, gada laikā paliktu aptuveni 375 eiro.
Šo summu var novirzīt uzkrājumam, ceļojumam, lielākam pirkumam vai finanšu drošības spilvena veidošanai. Tieši šeit parādās mazo ikdienas lēmumu spēks – nevis vienā nenopirktā kafijā, bet simtiem nelielu izvēļu gada laikā.
Sāc ar savu ikdienas tēriņu pārzināšanu
Sadarbībā ar Ferratum atgādinām – viens no vienkāršākajiem veidiem, kā labāk kontrolēt personīgo budžetu, ir regulāri paskatīties uz saviem izdevumiem ne tikai dienas, bet arī mēneša un gada griezumā.
Jo labāk pārzini savu naudas plūsmu, jo vieglāk ir saprast, kuri tēriņi tev patiešām ir svarīgi un kur iespējams ietaupīt.
Savukārt jebkuras kredītsaistības vienmēr jāizvērtē atsevišķi no ikdienas patēriņa paradumiem, rūpīgi apsverot aizņemšanās nepieciešamību, izmaksas un savas iespējas saistības atmaksāt.
Tāpēc nākamreiz, pērkot rīta kafiju, nav obligāti sev jājautā:
“Vai man šo vajag?”
Iespējams, daudz noderīgāks jautājums ir:
“Vai es zinu, cik man šis ieradums izmaksā gada laikā?”
Raksts tapis sadarbībā ar Ferratum. Materiālam ir informatīvs raksturs un tas nav individuāls finanšu padoms vai aicinājums aizņemties.
Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.
