Atklājot Latvijas valsts svētku nedēļu, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) jau 23. gadu pēc kārtas Rīgas pilsētai dāvinājusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par kopējo apdrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro. Polise pasniegta Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam.

Šogad polises segums papildināts ar militāro incidentu risku. Tāpat ilggadējo tradīciju papildināja īpaša izglītojoša ekskursija skolēniem, kuras mērķis bija palīdzēt jaunajai paaudzei labāk izprast Brīvības pieminekļa vēsturi, simboliku un nozīmi Latvijas valstiskumā. Ekskursiju Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēkņiem vadīja sertificēta Rīgas gide Kristīne Sprula, kura iepazīstināja ar pieminekļa tapšanas vēsturi, tā skulptūrās un ciļņos ietverto simboliku, kā arī ar cilvēkiem un notikumiem, kuriem par godu piemineklis uzcelts.

BTA pērn, 2025. gada oktobrī, kopā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 1013 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, noskaidrots, ka tikai 22% aptaujāto ir kādreiz skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem vai radinieku bērniem. Savukārt 39% uzskata, ka tā nav viņu atbildība, un tas būtu jāveic, piemēram, izglītības iestādēm.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

“Brīvības piemineklis ir daudz vairāk nekā tikai vēsturisks objekts Rīgas centrā - tas ir mūsu neatkarības, tautas vienotības un brīvības simbols. BTA ir svarīgi rūpēties ne tikai par pašu pieminekli, bet arī par tā vēstījuma nodošanu nākamajām paaudzēm. Tāpēc šogad, pasniedzot Brīvības pieminekļa apdrošināšanu, nolēmām spert soli tālāk, dodot skolēniem iespēju iepazīt Brīvības pieminekli tuvāk, uzdot jautājumus un atklāt stāstus, kurus, iespējams, līdz šim viņi nav zinājuši,” uzsver BTA valdes locekle Evija Matveja.

Pasniedzot polisi Viesturam Kleinbergam, E. Matveja skaidroja, ka Rīgas pilsētai dāvinātā apdrošināšanas polise aptver ne tikai pašu pieminekli, bet arī tā izgaismojumu un apkārtējā segumā iestrādātās bronzas plāksnes.

Apdrošināšana paredz aizsardzību pret dažādiem iespējamiem bojājumiem, tostarp ugunsgrēku, dabas stihiju un trešo personu prettiesiskas rīcības radītām sekām. Polise aptver arī specifiskas situācijas, piemēram, sveču vaska radītus bojājumus, kas var rasties, iedzīvotājiem valsts svētkos godinot pieminekli. Šogad apdrošināšanas segumam pievienota arī aizsardzība pret militāro incidentu risku.

“Brīvības piemineklis ir viena no īpašākajām vietām Rīgā, kur mēs svinam Latvijas neatkarību un ikdienā atceramies, cik vērtīga ir mūsu brīvība un cik daudz cilvēku par to ir cīnījušies. Tas ir simbols, kas vieno paaudzes, tāpēc man ir svarīgi rūpēties par Brīvības pieminekļa saglabāšanu un panākt, lai tā stāstu iepazītu un izprastu mūsu bērni un jaunieši. Esmu pateicīgs BTA par ilggadējo sadarbību un īpaši priecājos par šī gada iniciatīvu, kas palīdz jaunajai paaudzei tuvāk iepazīt Brīvības pieminekļa vēsturi un saprast, kāpēc tas mums visiem ir tik nozīmīgs,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Mazāk zināmi fakti par Brīvības pieminekli

  • Piemineklis svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī, tā augstums ir 42 metri, bet virsotnē esošās trīs zvaigznes simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus.
  • 1931. gada 18. novembrī, ieliekot pamatakmeni, blakus iepriekšējā Pētera I pieminekļa pamatiem iemūrēja uzņēmēja Vilhelma Ķuzes dāvinātu vara kapsulu. Tajā ievietoja dokumentu par pamatakmens likšanu, laikrakstus, monētas, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņus.
  • Lai gan pieminekli svinīgi atklāja 1935. gada 18. novembrī, visi ar tā celtniecību saistītie darbi pabeigti tikai 1938. gada 17. novembrī. 1937. gadā abpus piemineklim aiz liepu rindām ierīkoja loka ceļus un novietoja solus.
  • 1980.-1981. gadā, kad Latvija vēl atradās padomju okupācijā, notika pieminekļa pirmā restaurācija. Restauratori atjaunoja trīs zvaigžņu un Brīvības tēla jostiņas zeltījumu, neraugoties uz stingru aizliegumu to darīt - Rīgas pieminekļu aģentūra šo rīcību raksturo kā īstu varoņdarbu tā laika politiskajos apstākļos.
  • Kārļa Zāles un arhitekta Ernesta Štālberga sākotnējā iecere bija plašāka par mūsdienās redzamo pieminekli: starp Brīvības pieminekli un Aspazijas un Basteja bulvāriem bija plānotas divas monumentālas celtnes, kas arhitektoniski sasaistītu pieminekli ar Vecrīgu. Šīs celtnes nekad netika uzbūvētas.
  • Piemineklī 13 skulptūru grupās ietverti 56 tēli, kurus var iepazīt, apskatot pieminekli no visām pusēm - tostarp Lāčplēsi, kurš cīnās ar lāci, trīs vīrus, kuri cenšas pārraut važas, māti ar diviem bērniem, kā arī vaideloti, pie kura kājām atrodas zirga galvaskauss - sens simbols, kas saistīts ar ļaunuma atvairīšanu. Attēlota arī Latvija ar zobenu, vairogu un labības kūli, bet skulptūru grupā “Darbs” strādnieka tēlā pieminekļa autors Kārlis Zāle iemūžinājis pats savus vaibstus.