Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja vairākus jautājumus, kas skar iedzīvotāju ikdienu un drošību, kā arī valsts attīstību. Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra, ka valdības lēmumiem jādod reāls labums iedzīvotājiem un valsts pakalpojumiem jābūt ērtiem un pieejamiem bez liekiem izdevumiem. Viņš arī norādīja, ka ar ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju saistītie riski nav mazinājušies, tāpēc tos nevar ignorēt.

2,2 miljoni eiro ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā

Ministru kabinets nolēma 2027. gadā paredzēt papildu 2 234 681 eiro līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Šis finansējums ir nozīmīgs atbalsts Latvijas kino nozares attīstībai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.

Ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā veicina arī ekonomisko izaugsmi, attīstot infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī sekmējot kultūras, tūrisma un radošo industriju attīstību un palielinot starptautisko atpazīstamību un sadarbību. Tā rada arī jaunas darba iespējas kino profesionāļiem, ļaujot iegūt vērtīgu pieredzi sadarbībā ar ārvalstu producentiem, un stiprina Latvijas atpazīstamību pasaulē kā pievilcīgu filmēšanas vietu.

Sabiedriskā aptauja Ko Saeimai darīt ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Balsot

Ierobežojumi autobusu pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju saglabāti vēl uz gadu

Ministru kabinets nolēma vēl uz gadu - līdz 2027. gada 31. oktobrim - pagarināt aizliegumu starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem pāri Latvijas robežai ar Krieviju un Baltkrieviju Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās.

Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts drošību un pasargāt iedzīvotājus no izlūkošanas, provocēšanas un vervēšanas riskiem, kuriem ceļotāji var tikt pakļauti Krievijā un Baltkrievijā. Ņemot vērā joprojām pastāvošos drošības apdraudējumus, tiek saglabāts jau kopš 2025. gada 1. novembra spēkā esošais ierobežojums. Ierobežojuma turpināšana palīdzēs arī mazināt robežkontroles noslodzi, novērst transportlīdzekļu rindu pieaugumu pierobežā un nodrošināt efektīvāku robežapsardzību.

Aizliegums attiecas uz organizētiem grupu braucieniem un citiem neregulārajiem autobusu pārvadājumiem neatkarīgi no pārvadātāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts. Regulārie starptautiskie autobusu maršruti pagaidām netiek ierobežoti.

346 000 eID karšu turētāju varēs turpināt e-parakstīšanu bez dokumenta nomaiņas

Iedzīvotāji varēs turpināt elektroniski parakstīt dokumentus, nemainot eID karti, arī tad, ja tajā iekļautais elektroniskā paraksta sertifikāts vairs nebūs derīgs, bet elektroniskās identifikācijas sertifikāts būs derīgs un aktivizēts. 27. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu noteikumos, paredzot iespēju eID kartē iekļauto elektroniskās identifikācijas sertifikātu izmantot attālinātai kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanai.

Šīs izmaiņas ir būtiskas aptuveni 346 000 eID karšu turētājiem, kuru kartēs izmantotās mikroshēmas drošības sertifikācijas termiņš beigsies šā gada 9. decembrī. Līdz ar izmaiņām iedzīvotājiem nebūs nepieciešams mainīt eID karti, iegādāties papildu ierīces vai klātienē vērsties iestādē.

Vienlaikus precizēti jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas iemesli, tostarp paredzot iespēju to nomainīt, ja kartē iekļautie sertifikāti ir anulēti, apturēti vai to darbība izbeigta. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.