Krievija jau ilgstoši ir iestājusies par to, ka Azerbaidžānai tiek nodoti Kalnu Karabahas drošības buferzonas septiņi rajoni, kas kopš 90.gadu kara atrodas armēņu spēku kontrolē, bet kas sākotnēji neatradās PSRS laikos pastāvējušā autonomā apgabala sastāvā, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Mēs jau no sākta gala savu pozīciju esam balstījuši nostājā, ka ir jārunā, mūsu pozīcija ir absolūti atklāta par iespēju nodot Azerbaidžāni piecus plus divus rajonus, nodrošinot zināma režīma zonu Karabahai, mijiedarbību ar Armēniju un tā tālāk," investīciju foruma "Krievija sauc!" plenārsēdē sacīja Putins.

Viņš atgādināja, ka Karabahas konflikts sākās ar etniskām sadursmēm un ka PSRS vadība nav īstenojusi nekādus efektīvus pasākumus, lai garantētu cilvēku drošību.

"Armēņi ķērās pie ieročiem un to izdarīja paši. Labi viņi rīkojās vai slikti, bet sākotnējais stimuls uz šīm darbībām bija negatīvie notikumi uz etniskā pamata. Tas noveda pie tā, ka gan pati Kalnu Karabaha, gan vēl septiņi Azerbaidžānas rajoni nonāca Armēnijas kontrolē," atgādināja Putins.

"Un par ko runā Azerbaidžāna? Par to, ka katrā gadījumā septiņiem rajoniem nav nekāda sakara ar nedz ar etnisko konfliktu, nedz Armēniju. Azerbaidžāna saka: mums ir tiesības atgūt šīs teritorijas. Katram ir sava taisnība. Šeit nav vienkāršu risinājumu, jo mezgls ir ļoti sarežģīti sasiets," norādīja Putins.

Lai ilgtermiņā noregulētu konfliktu, "ir jāatrod interešu līdzsvars, kas apmierinātu abas puses", rezumēja Krievijas prezidents.