11. novembrī Ministru prezidents Andris Kulbergs ar uzrunu atklāja Latvijas Bankas rīkoto ikgadējo tautsaimniecības konferenci «No politikas līdz ietekmei. Eiropas tautsaimniecības nākotne».
Uzrunā Ministru prezidents īpaši pievērsās sarunām par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, uzsverot nepieciešamību ņemt vērā Eiropas austrumu robežas valstu īpašo ģeopolitisko situāciju. Pēc viņa teiktā, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un drošības apdraudējums būtiski ietekmē Latvijas un citu austrumu flanga valstu ekonomisko izaugsmi, investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vidi. Vienlaikus šīm valstīm jānodrošina ievērojami ieguldījumi aizsardzībā, stiprinot visas Eiropas drošību.
Ministru prezidents norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu ekonomikas izaugsme ES austrumu robežas valstīs bijusi par 1,9 procentpunktiem zemāka, bet inflācija - par 3,7 procentpunktiem augstāka nekā vidēji ES.
Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? BalsotNepieciešami ātrāki lēmumi
Pievēršoties Eiropas konkurētspējai, Ministru prezidents akcentēja nepieciešamību pēc ātrākas lēmumu pieņemšanas. Eiropai jārod kopīgi risinājumi enerģētikas, aizsardzības, tehnoloģiju, rūpniecības un finanšu jomā, stiprinot vienotā tirgus konkurētspēju.
«Mums vajag ātrākus lēmumus un vairāk praktiskas rīcības,» uzsvēra Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka Eiropa nevar sekmīgi konkurēt pasaules tirgū, ja turpina darboties kā 27 atsevišķi tirgi, tāpēc ir nepieciešams atvieglot uzņēmumu darbību, investīciju piesaisti un pārrobežu izaugsmi.
Aizsardzības finansēšana un Latvijas attīstība
Runājot par aizsardzības finansēšanu, Ministru prezidents uzsvēra, ka drošības stiprināšana ir visas Eiropas kopīga atbildība. Latvija aizsardzībā iegulda 6,4% no iekšzemes kopprodukta. Pēc viņa teiktā, sarunās par nākamo ES septiņu gadu budžetu būtiski rast risinājumus, kas vienlaikus stiprina Eiropas drošību un veicina ekonomisko attīstību, īpaši austrumu flanga valstīs, kuras visvairāk skar Krievijas agresija.
Runājot par Latvijas ekonomikas attīstību, Ministru prezidents akcentēja Latvijā nepieciešamās reformas, lai stiprinātu valsts finanšu ilgtspēju un panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi. Latvijas mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 4% ekonomikas izaugsmi gadā, ko iespējams panākt, pārskatot valsts pārvaldes izdevumus, atjaunojot budžeta disciplīnu, mazinot administratīvo slogu un veicinot investīcijas. Kā vienu no risinājumiem viņš minēja Valsts attīstības fonda izveidi, lai piesaistītu kapitālu mājokļiem, uzņēmumu izaugsmei un aizsardzības ražošanai.
Ministru prezidents atzīmēja: «Mēs nevaram veidot rītdienas ekonomiku ar vakardienas instrumentiem, kā arī nevaram atļauties lēnu ekonomiku.»
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Vācijas Centrālās bankas prezidents Joahims Nāgels un Eiropas Savienības komisāre finanšu pakalpojumu, uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos Marija Luīza Albukērke.
Konferences diskusiju centrā bija galvenie izaicinājumi, ar kuriem jaunajā ģeopolitiskajā vidē saskaras eirozonas ekonomika. Konferencē īpaša uzmanība veltīta problēmu risināšanai nepieciešamajiem politikas pasākumiem un to potenciālam nodrošināt jūtamus uzlabojumus Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā.
Uzmanību! Komentārus publicē lasītāji. Paustie viedokļi var nesakrist ar redakcijas nostāju. Latvijas Ziņas neatbild par lasītāju viedokļu saturu un lūdz autorus ievērot morāles normas, nekurināt nacionālo un rasu naidu un izvairīties no rupjībām. Padomājiet, pirms izsakāties. Jūs atbildat par saviem vārdiem! Publicējot viedokli, jūs piekrītat noteikumiem! Šī lūguma ignorēšanas gadījumā Latvijas Ziņas patur tiesības liegt lietotājam iespēju atstāt komentārus.