Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā 8,843 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja FNA.

2026. gada septiņos mēnešos īstenoti kopumā 3356 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad septiņos mēnešos konstatēti 1559 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4,872 miljonus eiro, 1344 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,487 miljonus eiro, kā arī 453 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,483 miljonus eiro.

Vienlaikus šogad septiņos mēnešos novērsts 12 301 krāpšanas gadījums par kopumā 12,442 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 2503 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5,44 miljoniem eiro, 7106 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5,125 miljoniem eiro un 2692 citus krāpšanas mēģinājumus par 1,987 miljoniem eiro.

FNA norāda, ka jūlijā finanšu iestādes novērsušas 1341 krāpšanas mēģinājumu vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies īstenot 527 krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotāji zaudējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Jūlijā finanšu iestādēm izdevies novērst aptuveni 72% no visiem konstatētajiem krāpšanas gadījumiem.

Lielākos zaudējumus jūlijā joprojām radījusi telefonkrāpšana. Mēneša laikā īstenoti 226 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem izkrāpts 612 891 eiro. Vienlaikus finanšu iestādes novērsušas 252 telefonkrāpšanas mēģinājumus 646 758 eiro apmērā. Investīciju krāpšanā jūlijā īstenoti 166 gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudējuši 307 221 eiro. Finanšu iestādēm izdevies novērst 771 investīciju krāpšanas mēģinājumu 478 858 eiro apmērā. Savukārt cita veida krāpšanās īstenoti 135 gadījumi par kopumā 97 094 eiro, bet novērsti 318 mēģinājumi 287 498 eiro apmērā.

Asociācijā uzsver, ka pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CDSS) iedzīvotājus jābūt īpaši piesardzīgiem ar bankas un autentifikācijas datu ievadīšanu jebkādos negaidītos pieprasījumos. Ja noplūdušie dati nokļūs krāpnieku rīcībā, tie var palīdzēt krāpniekiem veidot daudz ticamākus un konkrētam cilvēkam pielāgotus krāpšanas scenārijus.

FNA Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis uzsver, ka pēc šāda mēroga datu noplūdes no CSDD vairumam Latvijas iedzīvotāju jārēķinās, ka krāpnieku rīcībā var būt patiesa informācija, ko viņi izmantos, lai radītu uzticību un panāktu sev vēlamu rīcību.

"Tas, ka zvanītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru vai pat kāda agrāka maksājuma detaļas, nenozīmē, ka viņam var uzticēties," pauž Pelcis.

Viņš uzsver, ka īpaši piesardzīgi jāizturas pret jebkuru aicinājumu ievadīt bankas vai autentifikācijas datus, apstiprināt "Smart-ID" vai "eParaksts mobile" pieprasījumu vai veikt maksājumu. Turklāt ar bankas vai finanšu iestādes nekad nelūgs telefoniski vai atsūtītā saitē izpaust internetbankas paroles, PIN kodus vai citus autentifikācijas datus, un ar tām ieteicams sazināties par to oficiālajiem kanāliem.

Jau ziņots, ka klientiem četrās Latvijas lielākajās bankās 2025. gadā kopumā 6667 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 12,22 miljoni eiro, bet novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14,031 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu izkrāptās summas apmērs samazinājās par 21,3%.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.

FNA biedri ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "BluOr Bank", "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā, "Signet Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Industra Bank" un "Magnetiq Bank". Asociācijas biedrs ir arī "Attīstības finanšu institūcija "Altum", kā arī asociācijai ir 23 asociētie biedri.