Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gadā augusi par 6,7%, sasniedzot 1138 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 4,9%, sasniedzot 1156 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1194 eiro, kas ir pieaugums par 6,3% salīdzinājumā ar 2019.gadu.
Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1%.
Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9%.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2020.gadā bija 893 eiro un salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad tā bija 832 eiro, uzrādīja nedaudz straujāku pieaugumu kā vidējā aritmētiskā darba samaksa, proti, palielinājās par 7,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020.gadā bija 664 eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, piebilda statistikas pārvaldē.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkstošiem jeb 3,9%. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums bija vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.
Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 miljoniem eiro jeb 2%, taču tā kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā samazinājās darbinieku skaits.
2020.gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieauga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - par 11,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9,7%, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 9,6%, kur atalgojuma fonds audzis būtiski straujāk nekā darbinieku skaits.
Vismazākā vidējā darba samaksa 2020.gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3%, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931 eiro) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935 eiro).
Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē - no 1071 līdz 1068 eiro jeb par 0,3%.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā - par 7,8%, kamēr mazākais pieaugums bija Kurzemē - 5,3% un Latgalē - 5,5%. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6% gadā. Lielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1276 eiro, savukārt zemākā - Latgalē (793 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1188 eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2019.gada ceturtajā ceturksnī. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 7%, sabiedriskajā sektorā - par 5,8%, bet vispārējās valdības sektorā - par 7,1%.
Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,5%, tostarp sabiedriskajā sektorā - par 5,4%, privātajā sektorā - par 1,1%, bet vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1%.
Neto darba samaksa pērn ceturtajā ceturksnī bija 871 eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni ir pieaugums par 6,4%. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2020.gada trešo ceturksni vidējā neto darba samaksa palielinājās par 2,2%.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020.gadā bija 7,97 eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2019.gadā, kad tā bija 7,47 eiro.
Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2%.
Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020.gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2%, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga par 1,7%.