Valsts kontroles revīzijā apgalvotais, ka Latvijas Universitātei (LU) vajadzēja veikt darbības, lai atgūtu finanšu līdzekļus 19 000 eiro apmērā, balstoties pēc LU pieprasījuma veiktā neatkarīgā tiesiskā izvērtējuma, nav tiesiski pamatots, pastāstīja LU Komunikācijas un inovāciju departaments Sabiedrisko attiecību speciāliste Sindija Grāvere.
Grāvere skaidroja, ka revīzijā "Vai profesionālās darbības ierobežojums publiskajā sektorā tiek noteikts tiesiski?" apgalvojums nav tiesisks, jo tas neatbilst konkrēto darba tiesisko attiecību izbeigšanas dokumentu kopuma juridiskajai dabai, ne arī to noslēgšanas procesā veiktajām darbībām, kas ietvēra visu normatīvajā regulējumā norādīto darbību kopumu, tai skaitā objektīvas nepieciešamības un individuāla izvērtējuma esamības faktu.
Viņa norādīja, ka Valsts kontroles publicētā ziņa apliecina faktu, ka patlaban nav vienota regulējuma darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darbinieks atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajiem ierobežotas informācijas veidiem ir uzskatāms par būtiskas informācijas turētāju. Šādos gadījumos šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums pieļauj dažādu darba tiesisko attiecību izbeigšanas formu, izpratni un izpildījumu.
Grāvere atzīmēja, ka LU no 2019.gada rudens ir sadarbojusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts kontroli un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), sniedzot pieprasīto informāciju, dokumentus, kā arī detalizētu konkrēto darba tiesisko attiecību izbeigšanas dokumentu kopumā ietverto vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu juridisko skaidrojumu.
Izvērtējot LU dokumentus un skaidrojumus, KNAB nav konstatējis attiecīgo LU amatpersonu administratīvo pārkāpumu, atklāja Grāvere.
Viņa piebilda, ka komunikācijā ar Valsts kontroli un IZM universitāte vienmēr ir paudusi gatavību sadarboties vienota regulējuma izstrādē.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai publiskā sektora darba devēji, ar darbiniekiem noslēdzot vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, vienmēr rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Valsts kontrole secināja, ka LU 2019.gadā pēc rektora neapstiprināšanas amatā nekavējoties ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. "Kad rektors pēc tiesas lēmuma tika apstiprināts amatā, LU ar diviem no šiem darbiniekiem atkārtoti uzsāka darba tiesiskās attiecības. Līdz pat revīzijas noslēgumam LU nav rīkojusies, lai atgūtu finanšu līdzekļus par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata. Pēc revidentu aplēsēm tie ir apmēram 19 000 eiro," pauda Valsts kontrolē.
Revīzijā tika konstatēts, ka šādi rīkojušies seši publiskā sektora darba devēji. Rezultātā deviņi bijušie darbinieki ir izmantojuši šo situāciju, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un no tā izrietošās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tā radot zaudējumus valsts speciālajam budžetam 135 273 eiro apmērā.
Vienlaikus Valsts kontrole ir vērsusies ar priekšlikumu Ministru kabinetā izstrādāt vienotus noteikumus, lai turpmāk tos ievērotu visi publiskā sektora darba devēji, kuri nodarbojas ar komercdarbību un ar darbiniekiem slēdz vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu.