Valdība par komandantstundas turpināšanu spriedīs ceturtdien, 11.februārī, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vaicāts, vai Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīts arī jautājums par komandantstundas turpināšanu ārkārtējās situācijas laikā, Kariņš preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka ceturtdien valdībā plānots uzklausīt gaidām iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ziņojumu un redzējumu.
Jau tika vēstīts, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.
Pirmdien koalīcijā vēl nebija vienprātības par nepieciešamību turpināt mājsēdi jeb komandantstundu, raizējoties par Valsts policijas resursiem un to efektivitāti Covid-19 saslimstības mazināšanā.
Vaicāts, vai Latvijā jāturpina īstenot komandantstundu, "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo norādīja, ka sazinoties ar savu partijas biedru, iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, viņš uzskata, ka komandantstunda patērē ļoti daudz policijas resursu. Taču neesot arī ļaunuma bez labuma, jo šajās komandantstundās ir daudz pieķertu dzērājšoferu, kā arī ātrāk reaģēts uz dažādiem noziegumiem. Vienlaikus viņš piebilda, ka šo jautājumu šodien sadarbības sanāksmē neskatīja, tāpēc viņš no plašākiem komentāriem atturējās.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns minēja, ka atsaucoties uz iepriekš valdības sēdēs Valsts policijas priekšnieka teikto, policija ir gatava nodrošināt komandantstundu. Viņš uzsvēra, ka Lietuva un Igaunija no paša sākuma, jau martā noslēdza savas robežas, ieviesa komandantstundu un citus pasākumus.
"Esmu pārliecināts, ka to pašu spēj izdarīt Latvija. Ir spēja gan robežsardzei, gan policijai, bet pastāv bailes no Iekšlietu ministrijas vadības, vai mēs to varam," teica tieslietu ministrs, piebilstot, ka, viņaprāt, aizvien ir nepieciešama komandantstunda, taču, iespējams to nevajag nodrošināt visu nakti.
Viņš no policijas priekšnieka sapratis, ka tas dotu iespēju pārgrupēt enerģiju un resursus labāk darboties pa dienu un veikt situācijas kontroli, saglabājos komandantstundas sākšanos. "Eiropā vairumā valstu ir komandantstunda un pat katru dienu. Arī valstīs ar mazāku saslimstību," noteica politiķis.
Savukārt "Attīstībai/Par!" politiķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sacīja, ka tas, vai nepieciešams turpināt komandantstundu ir jautājums par to, cik efektīvi varam izlietot rīcībā esošos resursus. Viņaprāt, komandantstunda bija ļoti efektīvs instruments kopā ar citiem ierobežojošajiem elementiem, lai novērstu plašāku izplatību Ziemassvētku un Jaunā gada laikā.
"Tur tiešām ieviešot komandantstundu mēs izvairījāmies no strauja saslimšanas pieauguma janvārī," atklāja Plešs, piebilstot, ka tālāk jāskatās vai un cik lielā mērā komandantstunda palīdz sasniegt vēlamo rezultātu, proti, vīrusa izplatības samazināšanos.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka jautājumā par komandantstundu politiskais spēks paļausies uz epidemiologu ieteikumiem. Ja tas dod labumu, tad tas nav pasākums, kura īstenošana sagādā vislielākās grūtības, uzskata politiķis.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka lēmumi pēc iespējas vairāk jāpieņem balstīti pierādījumos, nevis tajā, ko viens vai otrs domā. "Mūsu mērķis ir pieņemt lēmumus pierādījumos, taču bieži mums trūkst datu," teica premjers.
Viņš atklāja, ka rīt Iekšlietu ministrija piedāvās valdībai redzējumu, kā mājsēdi un citus, tostarp robežkontroles pasākumus, varētu vai nu stiprināt vai pārkārtot.
Ministru prezidents piebilda, ka viens gan esot skaidrs - apskatot datus atklājies, ka 10 dienas pēc Jaunā gada sāka jūtami samazināties saslimstības rādītāji. Pēc divām nedēļām situācija mainījusies, dati izlīdzinājās un sāka pieaugt.
Premjers skaidroja, ka laikā, kad tika ieviesta mājsēde, tā kopā ar citiem drošības pasākumiem acīmredzami deva rezultātu. Taču mājsēde ir turpinājusies, bet saslimstībā nav kritums. Tam esot iespējami dažādi iemesli, taču Kariņš atzīmēja, ka trūkst dati, kas ļautu pieņemt racionālākos lēmumus. "Mēs ciešam no tā, ka mums trūkst šo analītisko datu, kas būtu nepieciešami," teica premjers, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurai būtu šāda problēma.
"Kā valdības vadītājs gribu tikt prom no tā, ko viens vai otrs domā, bet tikt pie datu analīzes. Jāsāk vairāk analizēt un mazāk ar emocijām ierosināt," uzsvēra Ministru prezidents.