Pagājušais gads apstrādes rūpniecības ražošanas apjomos bija mērāms ar mīnusa zīmi, bet gaidāms, ka 2021.gadā ražošana atgriezīsies pie izaugsmes un, visticamāk, augs līdzīgā tempā ar ekonomiku informēja "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
"Visticamāk, ka rudens/ziemas vīrusa uzliesmojums ražošanas apjomus tomēr nedaudz paraustīs un to vairāk ieraudzīsim šī gada pirmajos mēnešos. Joprojām gan ir pamats domāt, ka ietekme būs daudz mazāka nekā pavasarī. Optimismu vairo arī daudzviet pasaulē sāktā riska grupu vakcinēšana, kas ļauj cerēt, ka uz 2021.gada otro pusi uzņēmumi varēs atgriezties jau pie daudz "normālākas" darbības," pauda Buceniece.
Ekonomiste akcentēja, ka Latvijas apstrādes rūpniecība, tuvojoties 2020.gada nogalei, uzrādīja pārliecinoši labu sniegumu. Novembrī ražošanas apjomi palielinājās par 4,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri un uzrādīja straujāko pieaugumu kopš 2019.gada sākuma. Taču gads kopumā nav bijis tik rožains - neizteiksmīgais 1,8% kritums 11 mēnešos slēpj būtiskas svārstības gada laikā.
Buceniece norādīja, ka visgrūtākie bija pavasara mēneši, kad ražošanas apjomi saruka visstraujāk. Šis laiks bija piesātināts ar lieliem izaicinājumiem, neziņu un pielāgošanos Covid-19 radītajai jaunajai realitātei. Ekonomiste atgādināja, ka Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs tika ieviesti ierobežojumi, kavējās piegādes, virknei ražojumu saruka pieprasījums, kļuva grūtāk plānot pasūtījumus, bija mazāk iespēju prezentēt savu produkciju potenciālajiem ārvalstu partneriem, tika ieviesti stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi uzņēmumos.
"Šie izaicinājumi nekur nav pazuduši, toties spēja ar tiem tikt galā ir ievērojami pilnveidota. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši ar to galā. Uzņēmumu aptaujas rāda, ka maijā sāka atgūties ražotāju vērtējums par biznesa attīstību. Savukārt jūlijā atveseļošanās pazīmes parādījās eksporta pasūtījumos. Gada otrajā pusē jau izdevās atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu," skaidroja Buceniece.
Epidemioloģiskā situācija Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, šobrīd ir daudzkārt nopietnāka nekā pavasarī, bet apstrādes rūpniecības datos to vēl nemana, norādīja ekonomiste.
"Pavasara laikā gan ražotāji Latvijā, gan viņu sadarbības partneri ārvalstīs ir guvuši mācības, kas šobrīd, vīrusam spēcīgāk uzliesmojot, ļauj efektīvāk organizēt darbu ražotnēs un sadarbību ar partneriem. Izskatās, ka pagaidām piegāžu ķēdes ir noturīgākas," pauda ekonomiste.
Viņa uzsvēra, ka ne tikai Latvijā, arī Eiropā ražotāji šķiet daudz izturīgāki pret atkārtoto vīrusa uzliesmojumu nekā iepriekš. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) 2020.gada decembrī uzlabojās līdz augstākajam rādītājam kopš 2018.gada maija.
Tomēr, lai gan situācija kopš pavasara vīrusa uzliesmojuma Latvijas apstrādes rūpniecībā ir būtiski uzlabojusies, ne ražotāju noskaņojums, ne pasūtījumi nav pilnībā atguvušies, pauda Buceniece.
Viņa pavēstīja, ka, līdzīgi kā oktobrī arī novembrī ražošanas apjomu pieaugumu visvairāk palīdzēja kaldināt kokapstrādes spēcīgais sniegums (pieaugums par 14,6%), kas ir skaidrojams ar augošo pieprasījumu no Apvienotās Karalistes, jo britu uzņēmumi drošs paliek nedrošs steidza pildīt noliktavas, lai būtu gatavi iespējai, ka breksita sarunu iznākums ir nelabvēlīgs.
Novembrī ar pozitīvu sniegumu izcēlās arī, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana (pieaugums par 20,4%) un poligrāfija un ierakstu reproducēšana (par 22%). Tomēr joprojām vairāk nekā divas piektdaļas apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēja ražošanas kritumu, kas visnomācošākais bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 40,7%.
Buceniece pavēstīja, ka arī 2020.gada 11 mēnešos iezīmējās līdzīgas tendences. Visbūtiskāk kopējo 11 mēnešu sniegumu cēla koksnes produkcijas apjomi - pieaugums par 3% pret iepriekšējo gadu. Pozitīvi ražošanas apjomus ietekmēja arī kāpums, piemēram, elektrisko iekārtu ražošanā (par 6,2%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 5,7%), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 6,4%).
Savukārt kopējo sniegumu 11 mēnešos visvairāk vilka uz leju kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 29,4%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 19,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 3,5%), kā arī apģērbu ražošanā (par 10,1%).