Šī gada Nobela balva ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas ASV kolēģei Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama "kā CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres".
"Tās izmantojot, zinātnieki var mainīt dzīvnieku, augu un mikroorganismu gēnus ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Šai tehnoloģijai bijusi revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm," tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, "tuvinot sapņa piepildīšanos par iedzimto slimību ārstēšanu," paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
51 gadu vecā Šarpentjē un 56 gadus vecā Dudna ir tikai sestā un septītā sieviete, kas saņēmušas Nobela balvu ķīmijā.
Pētot kādu labi pazīstamu baktēriju, Šarpentjē atklāja iepriekš nezināmu molekulu, kas bija baktērijas mantotās senās imūnsistēmas sastāvdaļa un ļāva tai atšķelt daļu vīrusu DNS, tādējādi padarot tos nekaitīgus.
Pēc viņas pētījuma rezultātu publicēšanas 2011.gadā, Šarpentjē sadarbībā ar Dudnu, atveidoja baktērijas "šķēres", tās vienkāršojot, lai atvieglotu to izmantošanu cita ģenētiskā materiāla rediģēšanai.
Viņas pārprogrammēja "šķēres" tādējādi, lai ar tām varētu sašķelt ikvienu DNS molekulu noteiktā vietā, paverot zinātniekiem ceļu uz DNS koda pārrakstīšanu.