NATO paplašinātā klātbūtne apliecina alianses gatavību iestāties par ikvienu tās dalībvalsti, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā Makdonalda-Lorjē institūta organizētajā Kanādas un Baltijas iniciatīvas stratēģiskajā dialogā.
Valsts pirmās personas ieskatā, šāds solis apliecina arī to, ka alianse skaidri apzinās, ka apdraudējums vienai no tās valstīm ir apdraudējums visai organizācijai, tādēļ visām NATO dalībvalstīm ir jāapzinās, ka alianses ārējo robežu pastiprināta aizsardzība ir svarīga, lai izvairītos no potenciālas nepieciešamības iedarbināt 5.pantā paredzētos mehānismus, kas novestu pie krietni graujošākām sekām.
Levits savā uzrunā izcēla arī to, kā Kanāda vada NATO kaujas grupu. Viņš atzīmēja, ka profesionalitāte, takts un pienākuma apziņa, kādu parāda Kanādas bruņoto spēku pārstāvji, ir ļāvusi izveidot no desmit valstu karavīriem sastāvošo Latvijas kaujas grupu par vienu no saliedētākajām NATO kaujas grupām. Turklāt, pēc prezidenta paustā, Latvijas bruņoto spēku karavīriem tā ir lieliska iespēja mācīties no kanādiešiem - gan tiešā, gan netiešā veidā sekojot piedāvātājam paraugam.
"Tādēļ mēs, līdzīgi kā pārējās alianses valstis, esam lielā mērā ieinteresēti ne tikai tajā, ka Kanāda turpina piedalīties NATO paplašinātās klātbūtnes programmā arī pēc 2023.gada, bet ar būtisku Kanādas-Latvijas operatīvā komandštāba atbalstu arī turpina vadīt Latvijas kaujas grupu," pauda valsts pirmā persona.
Savā uzrunā prezidents pievērsās arī NATO attīstības plānam periodam līdz 2030.gadam ("NATO 2030"). Viņš uzsvēra, ka, skatoties uz šī brīža problēmām, ir skaidrs, ka nav tādas valsts pasaulē vai Eiropā, kas spētu saviem spēkiem pārvarēt esošos drošības, demokrātiskuma un pastāvošās iekārtas apdraudējumus. Pēc Levita paustā, nevienam nav šaubu, ka tālāka un pat vēl aktīvāka ASV iniciatīva un gatavība pilnveidot transatlantisko sadarbību ir ārkārtīgi būtiska. Eiropa nevar iztikt bez ASV, savukārt ASV nevar iztikt bez sabiedrotajiem, akcentēja prezidents.
"Mēs atbalstām ģenerālsekretāra aicinājumu palielināt potenciālu uzbrukumu nepieļaušanas un aizsardzības pasākumiem paredzēto finansējumu. Kā jau iepriekš minēju, visas organizācijas valstis ir līdzvērtīgas, līdz ar to NATO ārējo robežu drošība skar ikvienu organizācijas dalībvalsti," uzsvēra Valsts prezidents, norādot, ka šajā kontekstā izceļami divi būtiski aspekti - nepieciešamība vairāk akcentēt noturīguma audzēšanu un aktīvāk iestāties par starptautiskās sistēmas darbību atbilstoši to reglamentējošām normām.
Tāpat prezidents vērsa uzmanību, ka neviens nevēlas Aukstā kara atkārtošanos, tādēļ NATO arī ir izvēlējusies paralēli potenciālu uzbrukumu nepieļaušanas pasākumiem iet arī sarunu ceļu. Pēc Levita paustā, dialogs ar Krieviju nenozīmē, ka notiek atteikšanās no plāna kāpināt potenciālu uzbrukumu nepieļaušanas un aizsardzības bāzi. Viņa ieskatā, bez dialoga nevar cerēt uz labām, draudzīgām un prognozējamām attiecībām ar Krieviju tālākā nākotnē.
"Pieaugošā disharmonija starptautiskajās attiecībās un līdz šim neredzētu apdraudējumu parādīšanās liek mums vēlreiz izvērtēt savu un alianses kopējo drošību, kā arī cenu, kādu mēs būtu gatavi par to maksāt. Bez 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanas aizsardzības vajadzībām Latvija veido arī visaptverošu aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir iesaistīt visus valsts pilsoņus nacionālās drošības garantēšanā," norādīja Valsts prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka, reaģējot uz 2014.gada notikumiem Ukrainā, Latvija ir veikusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka visu veidu un līmeņu bruņotajiem spēkiem ir pienākums aizstāvēt Latvijas valsti pret ārēja ienaidnieka uzbrukumiem, negaidot attiecīgu pavēli. Ar likumu ir aizliegts pavēlēt armijai nepretoties šādiem uzbrukumiem.
"Citiem vārdiem sakot, ja novērst potenciālu uzbrukumu vairs nebūs iespējams, mēs būsim gatavi mesties cīņā. Ir svarīgi zināt, ka nepieciešamības gadījumā mēs vienmēr varam paļauties uz to, ka mehanizētās brigādes karavīriem talkā nāks kanādiešu vadītā kaujas grupa," pauda Levits.