Francijas prezidents Emanuels Makrons noraidījis iespēju nākt klajā ar oficiālu atvainošanos par koloniālā laika pāridarījumiem Alžīrijā, šonedēļ pavēstīja Makrona birojs.
Nebūs "nedz nožēlas, nedz atvainošanās" par Alžīrijas okupāciju un asiņaino astoņu gadu karu, ar ko beidzās Francijas vara Alžīrijā, teikts paziņojumā.
Tomēr Makrons piedalīsies "simboliskos pasākumos", kuru mērķis ir sekmēt izlīgumu.
1954.-1962.gada Alžīrijas neatkarības karā pastrādāto abu pušu zvērību dēļ Alžīrijas un Francijas attiecībās negācijas un sarūgtinājums nav kliedēti arī 60 gadus pēc kara beigām.
Makrons ir pirmais Francijas prezidents, kas dzimis pēc koloniālā laikmeta, un viņš gājis tālāk par saviem priekšgājējiem, atzīstot Francijas noziegumus Alžīrijā.
Vēsturnieku komisija, ko prezidents izveidojis, lai izvērtētu "Francijas panākto progresu Alžīrijas kolonizācijas un Alžīrijas kara piemiņas lietā", savus atzinumus arī sniegs trešdien.
Benžamēna Storā ziņojumā, kā sagaidāms, netiks ieteikta atvainošanās, bet rosināts izgaismot vienu no Francijas vēstures tumšākajām lappusēm, kā arī piedāvāti veidi, kā sekmēt izlīgumu.
Makrons nākamgad piedalīsies trīs dienu piemiņas pasākumos, atzīmējot Alžīrijas kara beigu 60.gadadienu, pavēstīja Elizejas pils.
Katra diena būs veltīta kādai no grupām, kas cieta konfliktā.