Latvijas Banka pērn samazinājusi izdevumus par 11%, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Centrālās bankas vadītājs deputātiem skaidroja, ka izdevumu samazināšana notikusi samazinot bankas vadības atalgojuma līmeni, samazinot autoparku, darbinieku skaitu un pieņemot lēmumu pāriet uz viena līmeņa augstāko vadību.
Darbinieku skaits Latvijas Bankā pērn samazināts par 12% - no 479 darbiniekiem 2019.gadā līdz 421 darbiniekam pērn. Savukārt kopš eiro ieviešanas Latvijas Bankas darbinieku skaits samazināts par 27%.
"Tas viss notiek uz darbības efektivitātes paaugstināšanas rēķina. Samazinot izdevumus un darbinieku skaitu, mēs nesamazinām savas funkcijas un kapacitāti, gluži pretēji - tā tiek paaugstināta," sacīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka pērn Latvijas Banka guvusi peļņu 26,6 miljonu eiro apmērā un tuvāko nedēļu laikā pēc Latvijas Bankas gada pārskata apstiprināšanas valsts budžetā no peļņas tiks ieskaitīti 18,7 miljoni eiro.
"Peļņa un budžetā ieskaitāmās dividendes ir lielākas nekā kaimiņvalstīs. Tomēr jāatceras, ka peļņas gūšana nav galvenais Latvijas Bankas uzdevums. Galvenais ir monetārā politika, kas noteiktos gadījumus centrālajai bankai liek uzņemties zaudējumus. Piemēram, pērn komercbankām ar labvēlīgiem nosacījumiem plaši piešķirtais finansējums liek mums zaudēt naudu," skaidroja Kazāks.
Viņš informēja deputātus, ka pērn Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju atlikums bija 1,26 miljardi eiro salīdzinājumā ar 0,01 miljardu eiro 2019.gadā. Kazāks skaidroja, ka šie līdzekļi komercbankām piešķirti uz ļoti labvēlīgiem noteikumiem ar nosacījumu, ka komercbankas nesamazina kreditēšanas apjomus.
Tāpat kā Latvijas Bankas monetārās politikas atbalstu Latvijai Kazāks minēja to, ka pērn eirosistēmas turējumā esošo Latvijas valsts vērtspapīru apjoms pieaudzis līdz 3,7 miljardiem eiro jeb trešdaļai no valdības parāda salīdzinājumā ar 2,36 miljardiem eiro 2019.gadā.
"Tas ir ļāvis noturēt zemas procentu likmes un aizņemties uz ļoti labvēlīgiem noteikumiem," sacīja Kazāks.
Viņš stāstīja, ka Latvijas Banka 2020.gadā turpināja attīstīt efektīvu, drošu un inovatīvu maksājumu infrastruktūru, tostarp gada laikā dubultojot apstrādāto zibmaksājumu skaitu un apmēru, kā arī strauji kāpinot zibsaišu pieejamību, kas sniedz iespēju kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt, maksājuma sagatavošanā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru vai citu saņēmēja kontam piesaistītu identifikatoru.
Kazāks informēja, ka patlaban zibmaksājumi jau ir pieejami vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju un sasniedz aptuveni 80% norēķinu kontu.
Centrālās bankas prezidents sacīja, ka patlaban Zibsaišu reģistrā ir vairāk nekā 400 000 lietotāju un zibmaksājumus klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvā "Citadele", "SEB banka", "Swedbank", "Coop Pank" un "LHV Pank". Šī gada laikā zibmaksājumu infrastruktūrai pievienosies arī Valsts kase un vēl viena liela finanšu institūcija, kas zibmaksājumus piedāvās klientiem visās trīs Baltijas valstīs.
Kazāks piebilda, ka 2021.gadā Latvijas Banka iecerējusi ieviest inovatīvu zibprasījumu servisu "Ziblab++". Zibprasījumu serviss būs starpbanku risinājums, kas ļaus nosūtīt zibenīgi ātru maksājuma pieprasījumu maksātājam, kam tas būs tikai jāapstiprina, un zibprasījuma iniciators saņems naudu. Uzņēmējiem un valsts iestādēm jaunais serviss ļaus nosūtīt maksājuma pieprasījumus, tajos iekļaujot rēķinu informāciju to tiešai apstiprināšanai bez maksājuma informācijas ievades.
Tāpat Kazāks stāstīja, ka šogad Latvijas Bankas prioritātes ir darbs pie digitālā eiro, neaizmirstot par skaidru naudu, monetārās politikas stratēģija, lielāks uzsvars ilgtspējas jautājumiem, analītiskās jaudas pieaugums, ciešāka sadarbība ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, maksājumu inovāciju turpmāka attīstība, inovāciju vides attīstība Latvijas Bankā, datu pārvaldība un padziļināta analītika un darba efektivitātes kāpināšana.