Latvijā lauksaimniecības zemes cena par vienu hektāru ir viena no zemākajām Eiropā, liecina nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma "Latio" un nekustamā īpašuma jomas pētnieku 2021.gada sākumā veiktā tirgus analīze.
"Latio" eksperti norādīja, ka lauksaimniecības zemju cenas iedalāmas divās kategorijās - aramzeme un ilggadīgie zālāji, kur kopumā ilggadīgo zālāju zemes cena ir zemāka nekā aramzemes cena. Dārgākā aramzeme Eiropā ir Nīderlandē, kur tā maksā 69 600 eiro par hektāru, Itālijā, kur aramzemes cena sasniedz 34 200 eiro par hektāru, Īrijā - 28 100 eiro par hektāru, Lielbritānijā - 23 400 eiro par hektāru, kā arī Slovēnijā - 18 800 eiro par hektāru un Dānijā, kur tā ir 8900 eiro hektārā.
Viszemākā cena aramzemei Eiropā ir Horvātijā, kur tā maksā 3400 eiro par hektāru, savukārt Baltijas valstīs cenas ir līdzīgas - Lietuvā tie ir 4000 eiro par hektāru, Latvijā 3900 eiro par hektāru un Igaunijā 3500 eiro par hektāru.
Vienlaikus ilggadīgo zālāju zemju kategorijā līdere ir Nīderlande, kur ilggadīgo zālāju zemju cena sasniedz 56 600 eiro par hektāru, kam seko Slovēnija - 18 000 eiro par hektāru, Lielbritānija - 17 900 eiro par hektāru, Īrija -15 600 eiro par hektāru, Itālija - 15 300 eiro par hektāru un Dānija, kur ilggadīgo zālāju zemju cena ir 8900 eiro par hektāru. Vislētākā ilggadīgo zālāju cena ir Bulgārijā, kur tā maksā 1500 eiro par hektāru.
Baltijas valstīs Latvija ir pēdējā vietā ar 2200 eiro par hektāru, nedaudz augstāka tirgus vērtība ir Lietuvā jeb 2500 eiro par hektāru, savukārt visaugstākā cena ir Igaunijā - 2900 eiro par hektāru ilggadīgās zālāju zemes.
Tirgus situācijas analīze rāda, ka Latvijā lielākie lauksaimniecības zemju pircēji patlaban ir dažādi fondi, tostarp, lielie Skandināvijas fondi, citi Eiropas Savienības valstu pensiju fondi, bet tiem ir dažādi ierobežojumi pērkamo platību apjomu ziņā. Laika periodā no 2011. līdz 2019.gadam lauksaimnieciskās zemes cena Latvijā ir palielinājusies 2,9 reizes un patlaban lielākā tirgus cena par hektāru ir Zemgalē, kur tā ir aptuveni 7200 līdz 8000 eiro par hektāru.
"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidroja, ka Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs, kur atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Viņš arī skaidroja, ka Latvija pašlaik iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru.
Tāpat lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ietekmē arī klimats, augsnes auglība, valsts atbalsta politika nozares dalībniekiem, iedzīvotāju blīvums un attālums no tirgiem, lauksaimniecības sektora attīstības līmenis un tendences, kā arī noteiktās valstīs lauksaimniecības zemes tirdzniecības ierobežošanas politika.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Latvijā 2020.gadā bija 1,969 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2019.gadā, kad tā bija 1,959 miljoni hektāru. No kopējās pērn reģistrētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes 1,334 miljoni hektāru bija aramzeme, savukārt 2019.gadā aramzeme bija par 1,1% mazāk jeb 1,319 miljoni hektāru.