Krievijas viltvārži, tā dēvētie pranksteri jeb izjokotāji "Vovan" un "Lexus", kas šopavasar maldināja vairāku Eiropas valstu, arī Latvijas, politiķus, uzdodames par Lietuvā dzīvojošo Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, publiskojuši tolaik notikušu sarunu ar Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītāju Žīgimantu Paviļoni, kurā viņš cita starpā izteicies, ka prezidentam Lietuvas politikā ir "tikai simboliska loma".
Šis izteikums Lietuvā izraisījis pretrunīgu reakciju.
Paviļonis, kas pārstāv valdošās koalīcijas partiju "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti", runājis par starptautiskās sabiedrības centieniem panākt demokrātiju Krievijā, Baltkrievijā un citās Austrumeiropas valstīs, par darbu ar šo valstu opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī ASV un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piesaisti šajos jautājumos.
Taču lielāko vērību Lietuvā piesaistījis šīs sarunas fragments attiecībā uz valsts prezidenta lomu.
"Tu nepievērs uzmanību. Mēs tagad esam valdība. Ingrīda, mana premjere [Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte] domā tāpat kā es. Ārlietu ministrs domā tāpat kā es, mēs esam lielākā partija, mums ir parlamentāra republika, bet prezidents ir simbolisks. Tas arī viss," īsinātajā sarunā izteicies Paviļonis.
Reaģējot uz šo izteikumu, prezidenta Gitana Nausēdas birojs trešdien paziņojis, ka prezidenta statuss noteikts Lietuvas konstitūcijā un mēģinājumi to pasniegt izkropļotā veidā vājina Lietuvas starptautiskās pozīcijas. Seima opozīcija šai jautājumā vērsusies parlamenta Ētikas komisijā, tikmēr eksperti uzskata, ka viltvāržu publiskotā saruna ir Krievijas specdienestu provokācija, kam vispār nebūtu jāpievērš uzmanība, taču vienlaikus notikušais ir arī laba mācība politiķiem.
Kā ziņu aģentūrai BNS atgādinājis Nausēdas padomnieks Rids Jasjuļonis, prezidents otrdien savā gadskārtējā ziņojumā Seimam uzsvēris, ka sekmīga Lietuvas ārpolitika ir tiešā veidā atkarīga no demokrātijas brieduma valsts iekšienē. "Tikai jūtoties stipri un vienoti valsts iekšienē, mēs iegūsim vairāk ārpolitikas sviru, varēsim pārliecinoši uzrunāt Eiropu un pasauli, saliedēt sabiedrotos un panākt starptautiskus lēmumus," viņš citējis Nausēdas teikto.
Pēc viņa teiktā, prezidents uzskata, ka par Paviļoņa atbilstību Seima Ārlietu komitejas vadītāja amatam "jālemj pašam Seimam".
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, komentējot sarunu, paudis pārliecību, ka tā vērtējama tikai kā "manipulatīva provokācija, par kuras upuri var kļūt jebkurš Lietuvas politiķis".
"Uzticos Žīgimantam Paviļonim, bet tas, ka viņš izraudzīts par provokāciju mērķi, acīmredzot liecina, ka viņa darbs un iniciatīvas kaitina Kremli un ir tam neērtas, ka Lietuvas balss pasaulē tiek sadzirdēta un režīmus Austrumos padara visai nervozus," viņš spriedis.
Arī Viļņas Politikas analīzes institūta galvenais analītiķis Marjus Laurinavičs komentārā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" norādījis, ka šī situācija ir nepārprotama Krievijas specdienestu provokācija, par kuras upuri būtu varējis kļūt jebkurš politiķis.
Viņš uzsvēris, ka publiskotās sarunas saturu nav iespējams objektīvi novērtēt, jo tā ir īsināta, bet pilnu sarunas tekstu sabiedrība, visticamāk, nekad neizdzirdēs.
"Par sarunas faktisko saturu mēs neko nezinām un nekad neuzzināsim, jo tie ir ieraksti, kurus izvēlējušies, rediģējuši un citādi apstrādājuši specdienesti. (..) Šādu provokāciju gadījumā lielākā kļūda ir vispār runāt par kaut kādu saturu. Saprotu, ka mediji nevar nereaģēt un vispār neko neziņot, bet pamatreakcijai uz šādām lietām jābūt pilnīgai ignorēšanai. Tāpēc runāt par saturu ne tikai nav jēgas - tas ir arī neproduktīvi," uzskata eksperts.
Pēc Laurinaviča teiktā, Krievijas specdienestu mērķis ir panākt, lai šādas provokācijas tiek iztirzātas, apspriežot, vai attiecīgais politiķis tiešām tā teicis, vai pārkāpis kādas robežas utt.
Vaicāts, kā politiķiem atpazīt provokatorus, analītiķis atbildējis, ka vairākkārt jāpārliecinās, vai sarunbiedrs tiešām ir tas, par ko uzdodas.
"Tas jādara obligāti. Paviļonim un jebkuram Lietuvas politiķim tā ir laba mācība, ka jābūt uzmanīgam," viņš uzsvēris.
Tikmēr opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības ēnu kabineta ārlietu ministrs Ģiedrjus Surplis saistībā ar Paviļoņa izteikumiem vērsies parlamenta Ētikas komisijā.
Pēc deputāta teiktā, viņš saprot, ka minētās sarunas publiskošana var būt Krievijas specdienestu provokācija, taču pie ētikas sargiem vēršas plašākā kontekstā.
Surplis atzinis, ka Paviļonim ir lieli nopelni kā diplomātam. "Taču jau vairākus mēnešus vēroju, ka Paviļonis, būdams Ārlietu komitejas vadītājs, manā izpratnē ne īpaši korekti kritizē prezidentu, apšauba viņa kompetenci ārpolitikas jomā, kas skaidri noteikta Konstitūcijā," izteicies opozīcijas politiķis.
Viņaprāt, Paviļonis uzņēmies "ārpolitikas mesijas" lomu, kritizējis citādi domājošos un rīkojies nepiesardzīgi, vairāk nekā desmit minūtes sarunādamies ar "troļļiem" un kritzēdams prezidentu.
Arī pats Paviļonis iepriekš aģentūrai BNS izteicās, ka Krievijas viltvāržus saista ar šīs valsts specdienestiem.
Pēc viņa sacītā, Krievija cenšas diskreditēt "līderus brīvības un demokrātijas jautājumos".
"Mēs kļūstam bīstami Krievijas režīmam, jo ietekmējam Rietumu politiku un šī ietekme nemaz nav tik maza. Viņu mērķis ir diskreditēt cilvēkus, kuri to dara," piebildis Seima Ārlietu komitejas vadītājs.