Krievijas sabiedrībā pastāv neapmierinātība ar valsts ekonomisko un politisko stāvokli, kā arī ar tās cīņu ar jauno koronavīrusu, tādu viedokli, komentējot sestdien notikušās protesta akcijas, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka demonstrētā sabiedrības aktivitāte savā ziņā ir pārsteidzoša, jo pagājušā gada laikā Krievija ir "pievilkusi grožus", liekot dažādus šķēršļus gan protestiem, gan to organizēšanai.
Pētnieks pieļāva, ka, ņemot vērā sabiedrībā valdošo neapmierinātību, Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšana, kā arī viņa izplatītais videomateriāls par Krievijas prezidenta Vladimira Putina pili ir kalpojis par katalizatoru. Tas, savukārt, ir mobilizējis sabiedrību iziet ielās.
Balodis vērsa uzmanību uz to, ka protesta akcijās bija redzami arī tādi saukļi, kam nav tiešas saistības ar Navaļniju - bija tādi, kas vispārīgi bija vērsti pret Krievijas politisko eliti, valsts varu vai pašu Putinu.
Pētnieka ieskatā, lai Krievijā protesti spētu kaut ko panākt ilgtermiņā, protestiem ir jābūt apjomīgākiem, ilgākiem un jāaptver vairāki reģioni. Tāpat protestiem ir nepieciešama vadība vai konkrēta persona, personu grupa, kas uzņemtos šo procesu vadību, tai skaitā skaidri definējot, par ko protestētāji iestājas. Pēc Baloža domām, nepieciešama arī Krievijas iekšpolitiskās elites šķelšanās, lai vismaz kāds no iekšpolitiskajiem grupējumiem pārnāktu protestētāju pusē.
"Ja šādu faktoru nav, domāju, ka ar protestu palīdzību panākt būtiskas izmaiņas Krievijas politiskajos uzstādījumos ir ne tikai grūti, bet arī maz ticami. Patlaban Kremlis ietur nosacītu gaidīšanas pauzi, lai vērotu, kā situācija attīstīsies, kāda būs sabiedrības gatavība atkārtoti protestēt un cik ilgi tas notiks," sacīja eksperts.
Jautāts, vai Kremlī nav bažu, ka Krievijā varētu atkārtoties Baltkrievijas scenārijs, Balodis norādīja, ka tas ir pārāk tieši teikts, jo Baltkrievijas piemērs rāda, ka režīms var izdzīvot, neskatoties uz sabiedrības aktīviem protestiem.
Viņš atzīmēja, ka Baltkrievijā protesti joprojām nav pilnībā izzuduši, sabiedrībā valda protestu noskaņojums, taču fundamentālas pārmaiņas Baltkrievijas iekšpolitikā nav notikušas. Tāpat nav īstenotas arī tās sabiedrības prasības, ar kurām tā izgāja ielās.
"Tā ir mācība, kas Kremlim nav pagājusi garām, proti, ka režīms ir spējīgs izdzīvot, ja pastāv iekšpolitiskā vienotība un spēka struktūras paliek lojālas režīmam," uzsvēra Balodis, norādot, ka krievu sabiedrībā nav absolūtas vienotības un protesti nav ne gana lieli un apjomīgi, ne arī ilgi, turklāt tos neatbalsta iekšpolitiskā elite vai daļa no tās. Attiecīgi režīms spēj izdzīvot, neskatoties uz to, ka cilvēki iziet ielās un prasa kvalitatīvas izmaiņas.
Runājot par masveida aizturēšanām, pētnieks norādīja, ka varas iestāžu reakcija lielā mērā ir saistīta ar vēl kādu mācību, kas gūta Baltkrievijā - ja no protestiem iespējami ātri atdala cilvēkus, kuri vai nu vada, vai varētu uzņemties protestu vadību, vai kādā citā veidā mobilizēt protestētāju pūli, ir iespējams, ka protests ātrāk var izsīkt, tāpēc varas iestāžu reakcija bija tik asa un vērsta uz tiešu konfrontāciju.
Pētnieks arīdzan uzsvēra, ka pret protestētājiem tiek izmantota likuma vara, lai savā ziņā sabiedrībā nomelnotu protestētājus, sakot, ka tas ir mazskaitlīgs huligānu bars, kas pārkāpj likumu, jo protesta akcijas nav saskaņotas.
Runājot par Baltijas valstu nostāju, Balodis atzīmēja, ka tā bija apsveicami izlēmīga un ātra. Viņaprāt, mazas valstis ir ļoti atkarīgas no starptautisko normu, vērtību un principu ievērošanas pasaules politikā, un Krievijā notiekošais par un ap Navaļniju skar tieši principus.
"Ja tiek apsvēra iespēja pastiprināt sankcijas, it īpaši pret konkrētām personām, tad var nonākt pie iekšpolitiskās elites šķelšanās. Ja šādas sankcijas tiek noteiktas pret konkrētām personām un tiek izdarīts spiediens, valsts politiskā elite varētu sākt nākt pretim protestētājiem un meklēt kompromisus protestu un Navaļnija jautājumā," pauda pētnieks.
Viņa ieskatā, ir būtiski runāt arī par visas Eiropas Savienības kopīgo gatavību spert tik izlēmīgu soli, jo, kā varēja novērot augustā un septembrī, kad parādījās informācija par Navaļnija noindēšanas mēģinājumu, panākt politisku vienotību bija krietni sarežģītāk. Papildus būtu jāņem vērā arī jaunā ASV prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā. Balodis vērsa uzmanību, ka Baidens jau iepriekš ir strādājis ar mūsu reģiona jautājumiem un, iespējams, ka viņa agresīvāka nostāja pret Krieviju dos vēl kādus apsvērumus ES iekšējo jautājumu risināšanā.
Runājot par to, kā situācija tālāk varētu attīstīties, Balodis atzīmēja, ka vēl pagājušajā nedēļā valdīja skeptiski minējumi, vai protesti vispār notiks. Savukārt, ja patlaban sāks notikt gatavošanās šīs nedēļas nogales protestiem, visai ticami, ka Krievijā tiks iedarbināti dažāda veida mehānismi, lai protestus kaut kādā veidā pēc iespējas ātrāk izkliedētu.
Lai protestētājus diskreditētu, Krievijas masu medijos parādās apsūdzības, ka lielākā daļa protestētāju bijušas nepilngadīgas personas, kurus iziet ielās uzkurinājuši pieaugušie. Tomēr tajā pašā laikā sabiedrībā var parādīties aicinājumi iet uz izlīgumu, samierniecisku pieeju, lai Krievijas sabiedrībā pazustu protestu vēlme, mēģinot šķelt sabiedrībā pastāvošo vienotību, kas mudina doties protestos.
"Protesta noskaņojums pastāv un, iespējams, ka tuvāko nedēļu laikā protesti neizsīks. Jāņem vērā arī cits faktors, proti, kas notiks pēc 15.februāra, kad Navaļnijam beidzas piespriestais 30 dienu arests. Tas varētu būt kā katalizators jaunam protestu vilnim vai vismaz esošo protestu turpinājums," pauda Balodis.