Krievija Lielbritānijai joprojām rada "visakūtākos tiešos draudus", teikts jaunā ziņojumā, kurā iezīmēta Lielbritānijas pēcbreksita drošības politika.
Premjerministra Borisa Džonsona "Kompleksajā izvērtējumā" - Lielbritānijas plašākajā ārpolitikas un aizsardzības politikas pārskatā kopš Aukstā kara beigām - valdības vadītājs solīja, ka Lielbritānija arī turpmāk būs NATO daļa, kā arī strādās ar "sabiedrotajiem un partneriem", lai stātos pretī izaicinājumiem drošībai "fiziskajā pasaulē" un tīmeklī.
"Apvienotā Karaliste respektē Krievijas tautu, kultūru un vēsturi", teikts dokumentā, "tomēr, līdz attiecības ar tās valdību nebūs uzlabojušās, mēs aktīvi stāsimies pretī un aizsargāsimies pret visu draudu spektru, kas izriet no Krievijas".
"Mēs turpināsim ievērot NATO vadlīnijas par IKP 2% tērēšanu aizsardzībai un nodrošināt mūsu kodolarsenālu un uzbrukuma kiberjaudas alianses aizsardzībai," norādīts dokumentā.
Lielbritānijas attiecības ar Krieviju pēdējo gadu laikā pasliktinājušās vairāku incidentu rezultātā, cita starpā arī pēc Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas ar ķīmisko ieroci "Novičok" Solsberijā 2018.gada martā.
Par uzbrukuma īstenošanu Lielbritānija apsūdz divus Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentus.
Lielbritānija arī apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos 2015.gada parlamenta vēlēšanās saistībā ar kiberuzbrukumu parlamenta deputātiem.