Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina otrdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti.
Ķīnas dzimstības rādītāji kopš 2017.gada pastāvīgi mazinājušies, neskatoties uz to, ka Pekina mīkstinājusi desmitgadēm ievēroto "viena bērna politiku", lai tādējādi pārvarētu draudošo demogrāfisko krīzi.
Tomēr, kā atzinusi Nacionālā statistikas pārvalde, "dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā saglabājis mērenu pieauguma tendenci".
Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.
2020.gadā veiktā tautas skaitīšana tika pabeigta decembrī, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni brīvprātīgo tautas skaitītāju.
2016.gadā Pekina, bažījoties par iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos, grozīja ģimenes plānošanas noteikumus un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.
Tomēr pieaug bažas, ka politikas maiņa nav nesusi gaidīto dzimstības pieaugumu.
Tas daļēji tiek skaidrots ar sarūkošo laulību skaitu, lielākajās pilsētās krasi pieaugušajām bērnu audzināšanas izmaksām un sieviešu apzināto dzemdēšanas atlikšanu vai izvairīšanos no tās karjeras dēļ.
2019.gadā Ķīnā reģistrēta zemākā dzimstība kopš 1949.gada, tai sasniedzot 10,48 dzemdības uz 1000 iedzīvotājiem.
Saskaņā ar sākotnējiem datiem, kas tika publicēti februārī, dzimstība ievērojami sarukusi arī 2020.gadā, lai gan konkrētais piedzimušo skaits pagaidām vēl nav paziņots.