Engures iedzīvotājiem nebūtu ieteicams lietot dzeršanai nevārītu ūdeni no seklākām akām, secināts projekta "Life Goodwater IP" gaitā veiktajā izpētē.
Engures ciema centralizētā notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma ir salīdzinoši neliela, tā savāc notekūdeņus no 651 iedzīvotāja jeb 45% no kopējā iedzīvotāju skaita. Liels iedzīvotāju īpatsvars dažādu iemeslu dēļ izvēlas lietot decentralizētās kanalizācijas sistēmas, tāpēc izveidots decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, kas sniedz iespēju aprēķināt Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslogojumu un nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstoši attīrītu notekūdeņu izplūdi vidē.
Pasaules Dabas fondā (PDF) norāda, ka iegūtie dati sniedz informāciju ne tikai par izplatītākajiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu veidiem - krājtvertnes un septiķi -, bet arī par uzstādīto iekārtu apkopes biežumu un iedzīvotāju radīto notekūdeņu izvešanas paradumiem.
Reģistra izveides nolūkā veiktajā anketēšanā tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz pieslēgšanos centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkliem. 79% respondentu norādīja, ka to darītu, ja būtu šāda iespēja. Šāds rezultāts, pēc pētījuma autoru domām, vērtējams pozitīvi attiecībā uz iedzīvotāju gatavību mainīt izvēlētās kanalizācijas sistēmas veidu.
Taču PDF uzsver, ka iedzīvotājiem būtu vairāk jāzina par notekūdeņu ietekmi uz veselību un vidi. Analizējot respondentu atbildes, varēts konstatēt, ka iedzīvotājiem, kuri izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas, trūkst izpratnes par šādu sistēmu darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī par to ietekmi uz pašu īpašnieku un līdzcilvēku veselību. Lai uzlabotu situāciju un novērstu potenciālos riskus videi un veselībai, nepieciešama skaidrojoša informācija iedzīvotājiem par šiem jautājumiem un visaptveroša sabiedrības izglītošana. Iedzīvotāju aktīvā iesaiste konkrētā reģistra izveidē apliecina iedzīvotāju ieinteresētību minētajos jautājumus izveidē.
Iedzīvotāju un tūristu skaita monitoringa dati apstiprināja iepriekš veiktos novērojumus un pieņēmumus, ka cilvēku pieaugums gada siltā laika sezonā Engurē ir ļoti ievērojams, vasaras periodā, augustā sasniedzot pat 359% pieaugumu, skatot pret bāzes datiem, kuru noteikšanā tika izmantota Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Plānojot turpmākos komunālo pakalpojumu sniegšanas principus, šī informācija ir jāņem vērā, jo būtiski tiek ietekmēts gan centralizētās ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēmu noslogojumus, kam ir sezonāls raksturs, uzskata pētījuma autori.
Projektā arī izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis, kurā redzami gruntsūdeņu līmeņi un plūsmas virzieni, īpašu uzsvaru liekot uz tām Engures ciema daļām, kur nav izbūvētas centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas. Šāds modelis ļaujot noteikt potenciālu piesārņojuma pārneses virzienu, ko rada decentralizētās kanalizācijas sistēmas, un definē riskus, kas saistīti ar piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Tika izpētīti un ņemti vērā gruntsūdens plūsmas virzieni, aprēķināto vidējo gruntsūdens plūsmu ātrumi, kā arī potenciālie pašattīrīšanās procesi gruntsūdens horizontā.
Pētnieki pievērsa uzmanību arī apbūves teritoriju ar individuāliem notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem atrašanās vietām. Lai arī reģionālā gruntsūdens plūsma vērsta Rīgas jūras līča virzienā un dabiskā gruntsūdens plūsma Engures ciemā ir būtiski izmainīta antropogēnās ietekmes rezultātā, tomēr decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītais piesārņojums pašlaik paliek lokāli Engures ciema pašvaldības teritorijā. Pētnieki norāda uz nepieciešamību veikt visaptverošus mērījumus nākotnes situācijas modelēšanai, lai pilnībā novērstu jebkādus potenciālos draudus piesārņojuma nokļūšanai līdz Baltijas jūrai.
Hidroģeoloģiskā modeļa izstrādes un gruntsūdens testēšanas laikā konstatēts, ka gruntsūdens Engures ciema teritorijā ievāktajos paraugos ir mikrobioloģiski piesārņots un nebūtu ieteicams lietot dzeršanai nevārītu ūdeni. Taču paraugi tika ievākti no iedzīvotāju īpašumos esošajām četrām akām, tāpēc konstatējums attiecināms uz sekliem un neaizsargātiem gruntsūdeņiem, nevis uz dziļurbumiem. Lai arī atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ūdens kvalitātes robežvērtībām ūdens paraugos netika klasificēts kā piesārņots, tomēr konstatētais piesārņojums liecina par neatbilstošu decentralizētu notekūdeņu apsaimniekošanu, kas tiešā veidā ietekmē blakus esošo aku ūdens kvalitāti.
Tika veikta arī sistemātiska diennakts notekūdeņu paraugu vākšana Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lai mērītu ieplūdes un izplūdes notekūdeņu sastāvā esošo ķīmisko vielu - kopējā fosfora, kopējā slāpekļa, ķīmiskā un bioloģiskā skābekļa patēriņa un suspendēto vielu - koncentrācijas. Izvēlētā metode ļāva izslēgt lielu nejaušo faktoru ietekmi, kas var ietekmēt oficiālā monitoringa rezultātus, kas notiek reizi ceturksnī.
Apkopojot testēšanas pārskatos uzrādītos rezultātus, varot secināt, ka Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtas kopumā veic savas funkcijas atbilstoši izsniegtās "B" kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem un kopējā notekūdeņu kvalitāte pēc attīrīšanas tika novērtēta kā nosacījumiem atbilstoša. Monitoringa laikā tomēr tika konstatēts, ka Engures ciema attīrīšanas iekārtās ieplūstošie neattīrītie notekūdeņi neatbilst tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošiem parametriem.
"Iegūtie rezultāti ir noderīgs materiāls Engures novada pašvaldībai, lai plānotu turpmākās rīcības saistībā ar Engures ciema centralizēto un decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzlabošanu," norāda PDF.
Nākamie soļi projektā paredz tehniskā projekta izstrādi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, lai nodrošinātu modernus un apkārtējai videi draudzīgus risinājumus notekūdeņu turpmākai apsaimniekošanai.
Projekta "Life GoodWater IP" vadošais partneris ir VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", aktivitātes atbildīgais partneris - biedrība "Baltijas krasti", Projektā iesaistīti arī citi partneri.