Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU" informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.
2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.
Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.
EK ierosina piešķirt saistībās dotācijas 118,4 miljardu eiro apmērā no "Next Generation EU" Atveseļošanas un noturības mehānismā, lai mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarītu ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās pārbaudījumiem un iespējām.
Tāpat EK ierosina 53,0 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 972 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam - tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās krīzes vadības iespējas. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) varētu saņemt papildu 5,7 miljardus eiro no "Next Generation EU".
36,5 miljardi eiro paredzēti reģionālajai attīstībai un kohēzijai, ko papildina 10,8 miljardi eiro no "Next Generation EU" "React-EU" ietvaros, lai atbalstītu reaģēšanu uz krīzēm un krīžu pārvarēšanu. Savukārt 14,8 miljardi eiro iezīmēti ES partneru un interešu atbalstam pasaulē, no kuriem 12,5 miljardi eiro Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta - Eiropa pasaulē ietvaros un 1,6 miljardi eiro humānajai palīdzībai (HUMA).
Savukārt 13,1 miljardi eiro paredzēti pētniecībai un inovācijai, no kura 12,2 miljardi eiro iezīmēti ES pētniecības pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa". Tā varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no "Next Generation EU". Tāpat EK ierosina 5,5 miljardus eiro Eiropas stratēģiskajām investīcijām, no kuriem 1,2 miljardi eiro paredzēti "Invest EU" galvenajām prioritātēm - pētniecība un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, veselības nozare un stratēģiskās tehnoloģijas, 2,8 miljardi eiro - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nolūkā uzlabot pārrobežu infrastruktūru un 1,2 miljardi eiro - programmai "Digitālā Eiropa" nolūkā veidot ES digitālo nākotni. Savukārt "Invest EU" varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no "Next Generation EU".
4,7 miljardi eiro paredzēti cilvēkiem, sociālajai kohēzijai un vērtībām, no kuriem 3,4 miljardi eiro ir plānoti "Erasmus+", lai radītu izglītības un mobilitātes iespējas cilvēkiem, 401 miljons eiro - mākslinieku un radošo darbinieku atbalstam visā Eiropā un 250 miljoni eiro - tiesiskuma, tiesību un vērtību veicināšanai. Savukārt 2,1 miljardi eiro paredzēti izdevumiem, kas paredzēti kosmosam, galvenokārt Eiropas Kosmosa programmai, kas apvienos ES darbību šajā stratēģiskajā jomā.
EK paredzējusi 1,9 miljardus eiro vides un klimata politikai, no kuriem 708 miljoni eiro paredzēti programmai "Life", lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un 1,2 miljardi eiro - Taisnīgas pārkārtošanās fondam nolūkā nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās darbojas visu labā. Taisnīgas pārkārtošanās fonds varētu saņemt papildu 4,3 miljardus eiro no "Next Generation EU".
Savukārt 1,9 miljardi eiro paredzēti ES robežu aizsardzībai, no kuriem 780 miljoni eiro paredzēti Integrētās robežu pārvaldības fondam (IBMF) un 758 miljoni eiro - Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex). EK ierosinājusi
1,9 miljardus eiro piešķirt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu atbalstam ES pievienošanās procesa prasību izpildē, galvenokārt izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).
1,3 miljardus eiro iezīmēti ar migrāciju saistītiem izdevumiem, no kuriem 1,1 miljards eiro ir paredzēts migrantu un patvēruma meklētāju atbalstam saskaņā ar ES vērtībām un prioritātēm. EK paredzējusi 1,2 miljardus eiro nolūkā risināt aizsardzības un kopējās drošības problēmas, no kuriem 950 miljoni eiro ir paredzēti spēju attīstības un pētniecības atbalstam Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros, kā arī 232 miljoni eiro - militārās mobilitātes atbalstam.
Savukārt 905 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tajā skaitā 584 miljoni eiro iezīmēti Vienotā tirgus programmai, un gandrīz 200 miljoni eiro - darbam krāpšanas apkarošanas, nodokļu un muitas jomā. 789 miljonus eiro plānots piešķirt programmai "ES - veselībai" nolūkā nodrošināt visaptverošu reaģēšanu uz cilvēku vajadzībām veselības jomā, kā arī 95 miljonus eiro ES civilās aizsardzības mehānismam (rescEU), lai krīzes gadījumā varētu ātri sniegt operacionālu palīdzību. "RescEU" varētu saņemt papildu 680 miljonus eiro no "Next Generation EU".
Nākamā gada budžetā 600 miljonus eiro varētu piešķirt drošībai, no kuriem 227 miljoni eiro paredzēti Iekšējās drošības fondam (IDF), kas apkaros terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību.
2022.gada budžeta projekts ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta, kas pieņemts 2020.gada beigās, un mērķis ir pārvērst tā prioritātes konkrētos ikgadējos sasniegumos. Tāpēc liela daļa līdzekļu tiks atvēlēta klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar mērķi 30% no ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU" izlietot šai politikas prioritātei.
ES 2022.gada budžeta projektā ir iekļauti izdevumi "Next Generation EU" ietvaros, kas tiks finansēti no aizņēmumiem kapitāla tirgos, un izdevumi, kuri, ievērojot ilgtermiņa budžeta līdzekļu maksimālos apjomus, tiek finansēti no pašu resursiem. Kas attiecas uz pēdējo, budžeta projektā katrai programmai ir ierosinātas divas summas - saistības un maksājumi. "Saistības" attiecas uz finansējumu, par kuru konkrētā gadā var vienoties līgumos, un "maksājumi" ir faktiski izmaksātā nauda. ES 2022.gada budžets ietver saistības 167,8 miljardu eiro apmērā un maksājumus 169,4 miljardu eiro apmērā. Visas summas izteiktas faktiskajās cenās.
"Next Generation EU" faktiskie maksājumi un finansējuma vajadzības, kurām EK meklēs tirgus finansējumu, var būt mazākas, un to pamatā būs precīzas aplēses, kas laika gaitā mainās. EK turpinās publicēt sešu mēnešu finansēšanas plānus, lai sniegtu informāciju par plānotajiem emisijas apjomiem turpmākajos mēnešos.
Ar budžetu 807 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās "Next Generation EU" palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu un nodrošinās ES gatavību nākotnei. Instruments palīdzēs pēc Covid-19 veidot ES, kas būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem.
"Next Generation EU" galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms - instruments, ar ko piešķir dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Līgumus un saistības "Next Generation EU" ietvaros var noslēgt līdz 2023.gada beigām, maksājumi saistībā ar aizņēmumu tiks veikti līdz 2026.gada beigām.
Tā kā visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas lēmumu par pašu resursiem, EK var sākt piesaistīt resursus Eiropas atveseļošanas finansēšanai, izmantojot instrumentu "Next Generation EU".