ЛатвияLETA21 февр.

Datu nesēju atlīdzība attiecas uz jebkuru autordarbu, ne tikai mūziku vai videoklipiem

Datu nesēju atlīdzība (DNA) attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet gan uz jebkuru autordarbu, skaidro Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padomes priekšsēdētājs, mūziķis un tekstu autors Kārlis Kazāks.

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, 18.februārī valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību", kuri reglamentē tai skaitā DNA noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ieraksta un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, tostarp iekļaut datu nesēju sarakstā viedtālruņus, bet izslēgt no saraksta CD un DVD matricas.

Kazāks skaidroja, ka arī grāmatas, dzejoļu vai bibliotēkā pieejamo autoru darbu fotografēšana savām privātajām vajadzībām, piemēram, kursa darbu rakstīšanai, arī ir kopēšana.

"Šeit lielākā nozīme ir tieši viedtālruņiem, jo, ja kādreiz mēs vienkārši uz bibliotēkā esošā kopētāja nokopējām sev nepieciešamo, tad tagad to pārfotografējam viedtālrunī un tālāk izmantojam savām vajadzībām," uzsvēra AKKA/LAA padomes priekšsēdētājs.

Līdzīgu redzējumu paudis arī mūzikas producents un mūziķis, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes loceklis Rūdolfs Budze jeb "DJ Rudd". Viņš atzīmējis, ka, izskaidrojot pat lielākajiem skeptiķiem, kas ir kopēšana, parasti mēdz nonākt pie kopsaucēja. Budzes ieskatā, ir jārunā par daudz plašāku izpratni par to, kas ir kopēšana privātiem nolūkiem.

"Domāju, ka teju jebkurš no mums ir saglabājis datorā vai viedtālrunī, piemēram, internetā atrastu asprātīgu video, fotogrāfiju vai citu autordarbu, un padalījies ar to ar draugiem," skaidroja Budze, akcentējot, ka arī tā ir autordarbu privātkopēšana.

KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere norādīja, ka tieši viedtālruņu iekļaušana sarakstā izraisījusi visaktīvāko pretestību no lielajiem tirgotājiem, tiem izplatot sabiedrībā arī ļoti vienkāršotu DNA skaidrojumu - proti, ka termins "kopēšana" attiecas tikai uz mūzikas ierakstu saglabāšanu datorā. Viņa uzsvēra, ka skaidrojums, ko MK noteikumu izpratnē nozīmē autoru darbu privātkopēšana, ir krietni vien plašāks nekā dziesmas vai filmas kopijas izveidošana.