Čehijas Konstitucionālā tiesa trešdien, astoņus mēnešus pirms vēlēšanām, daļēji atcēlusi vēlēšanu likumu, izraisot iespējamu konstitucionālo krīzi.
Izskatot prasību, kuru bija iesniedzis 21 parlamenta deputāts, kas pārstāv visu politisko spektru, tiesa atcēlusi tās likuma normas, kas nostāda neizdevīgākā situācijā mazās partijas.
Valdībai tagad jāgādā, lai līdz vēlēšanām, kas paredzētas 8. un 9.oktobrī, abas parlamenta palātas apstiprinātu nepieciešamos likuma grozījumus.
Pretējā gadījumā var nākties atlikt vēlēšanas.
Tiesa norādīja, ka pastāvošie dažāda izmēra vēlēšanu apgabali rada izkropļojumus. Piemēram, pēdējās parlamenta apakšpalātas vēlēšanās nelielajai partijai "Mēri un neatkarīgie" (STAN) vienas vietas iegūšanai bija nepieciešams divtik balsu, cik valdošajai "Neapmierināto pilsoņu akcijai" (ANO), kuru vada premjerministra Andrejs Babišs.
Babišs jau asi nokritizējis šo spriedumu, norādot, ka tiesa mēģina mainīt valsts politisko ainavu. Viņš paziņojis, ka tiesas priekšsēdētājs Pāvels Rihetskis nav neatkarīgs tiesnesis.
Kamēr valsts cīnās ar Covid-19 pandēmiju, tiek grauta pilsoņu uzticība Čehijas politiskajai sistēmai, piebildis Babišs.
Arī prezidents Milošs Zemans brīdinājis, ka draud neatrisināma konstitucionālā krīze.
Čehijas konstitūcijā ir paredzēta proporcionālā pārstāvniecība.
Tomēr tiesa atstāja spēkā normu, kas nosaka, ka iekļūšanai parlamentā partijai ir jāpārvar piecu procentu barjera. Tajā pašā laikā tā atcēla normu, kas prasa partiju apvienībām pārvarēt desmit procentu barjeru.
"Visām balsīm jābūt vienādā svarā," norādījis Ivans Bartošs, kas pārstāv Pirātu partiju.
Arī opozīcijā esošo konservatīvo pārstāve Marketa Pekarova-Adamova atzinīgi novērtējusi tiesas spriedumu, taču piebildusi, ka to vajadzēja pieņemt agrāk.