Jaunākais Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojums norāda, ka grunts tralēšanas zvejas metode, kuru galvenokārt izmanto mencu zvejai, būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Viņa norādīja, ka PDF aicina Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstis rīkoties, lai atjaunotu zivju krājumus un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.
PDF ziņojumā aplūkota grunts tralēšanas ietekme Baltijas jūras dienvidos, kur traļi tiek izmantoti visintensīvāk. Grunts tralēšanai ir tieša ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību, ilgtermiņā nodarot fizisku kaitējumu jūras gultnei, kas maina ekosistēmas līdzsvaru un barības ķēdes. Ziņojumā uzsvērts, ka grunts tralēšana var pastiprināt gan eitrofikācijas, gan klimata pārmaiņu ietekmes.
Viena no galvenajām zivju sugām, kuras nozvejai tiek izmantoti grunts traļi, ir Baltijas menca. Pagājušā gadsimta 80.gadu vidū gada nozveja Baltijas mencai bija gandrīz 450 000 tonnas, bet 2019.gadā - zem 20 000 tonnām. Šī starpība liecina par to, ka Baltijas jūrā sarukusi neskartu mencu izplatības apgabalu platība, piebilda Treimane.