Augstāko izglītību ieguvušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars samazinās līdz ar vecumu pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
"Jo vecāki ir iedzīvotāji, jo zemāks ir augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars," pauda statistikas pārvaldē, norādot, ka 2019.gada sākumā 39,3% no visiem iedzīvotājiem 25-34 gadu vecumā bija augstākā izglītība, kamēr 35-44 gadu vecumā augstākā izglītība bija 38,6%, 45-54 gadu vecumā - 31,8%, 55-64 gadu vecumā - 29,5%, 65-74 gadu vecumā - 25,9%, bet 75 un vairāk gadu vecumā - 20,2% no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem.
2019.gada sākumā no visām Latvijas sievietēm 25-34 gadu vecumā 51,1% bija augstākā izglītība, kamēr vīriešiem šajā vecuma grupā augstākā izglītība bija 28%. No visiem augstāko izglītību ieguvušajiem šajā vecumā 0,5% bija doktora grāds.
Vismazākais tikai pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars bija starp 45-64 gadus veciem iedzīvotājiem, tostarp 5,5% 45-54 gadu vecumā un 4,6% 55-64 gadu vecumā.
Starp senioriem 2019.gada sākumā bija vairāk tādu iedzīvotāju, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība - 19,6% vecuma grupā no 65 gadiem.
Arī jaunākiem iedzīvotājiem ir lielāks pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars - 12,4% vecuma grupā 25-34 gadi un 14,7% vecuma grupā 35-44 gadi. Tostarp 65,4% iedzīvotāju 25-44 gadu vecumā tikai ar pamatskolas izglītību bija vīrieši.
Vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars starp 25-34 un 35-44 veciem iedzīvotājiem bija attiecīgi 39,5% un 35,2%, kamēr starp 45-54 un 55-64 veciem iedzīvotājiem attiecīgi 44,7% un 44,9%.
Savukārt 38,2% 65 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem augstākais iegūtais izglītības līmenis bija vidējā izglītība.
Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvis mazāks īpatsvars jaunāku cilvēku - 7,3% 25-34 vecumā un 10,2% 35-44 gadu vecumā salīdzinājumā ar 17,5% 45-54 gadu vecumā, 20,7% 55-64 gadu vecumā un 16,1% 65 un vairāk gadu vecumā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo 60 gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars iedzīvotājiem 25-34 vecumā pieaudzis par 34 procentpunktiem. 1959.gada tautas un mājokļu skaitīšanā konstatēts, ka augstākā izglītība bija tikai 5,3% iedzīvotājiem šajā vecuma grupā. No 1959.gada līdz 2000.gadam augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars 25-34 gadu vecu iedzīvotāju vidū pakāpeniski pieauga līdz 16,5%, bet pēc 2000.gada sekoja straujš augstāko izglītību ieguvušo pieaugums līdz 35,5% 2011.gadā. 2019.gada sākumā 39,3% iedzīvotāju šajā vecumā bija augstākā izglītība.
Salīdzinot Latvijas reģionus, Rīgas iedzīvotājiem 25-34 gadu vecumā ir lielākais augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (48,2%), seko Pierīgas iedzīvotāji (40,3%).
Septiņos Pierīgas novados katram otrajam iedzīvotājam šajā vecuma grupā bija augstākā izglītība - 57,7% Mārupes novadā, 52,2% Ādažu novadā, 52,1% Babītes novadā, 50,8% Garkalnes novadā, 50% Ķekavas novadā, 48,9% Ikšķiles novadā un 48,3% Carnikavas novadā.
Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars bija attiecīgi 34,5%, 31,6%, 31,3% un 30,4%.
Kopš 2011.gada tautas skaitīšanas Vidzemē augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars 25-34 gadu vecumā pieaudzis par 6,5 procentpunktiem - no 24,8% 2011.gadā līdz 31,3% 2019.gadā, bet Latgalē par 5,4 procentpunktiem - no 29,1% līdz 34,5%.
Savukārt Kurzemē attiecīgajā periodā augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars 25-34 gadu vecumā pieaudzis par 4,7 procentpunktiem - no 26,9% līdz 31,6%, Zemgalē pieaugums bijis par 3,6 procentpunktiem - no 26,8% līdz 30,4%, Rīgā - par 3,4 procentpunktiem - no 44,8% līdz 48,2%, bet Pierīgā par trim procentpunktiem - no 37,3% līdz 40,3%.
Dati par 2019.gadu sagatavoti pēc 2021.gada tautas skaitīšanas metodes.