Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu pret tā saukto “naudas mūli”, kurš pērnruden tika aizturēts Preiļos. 2026. gada 2. oktobrī lietas materiāli nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Viss sākās ar telefona zvaniem. Kādai Preiļu novada iedzīvotājai zvanīja nezināmas personas, kuras uzdevās par bankas un telekomunikāciju uzņēmuma darbiniekiem. Krāpnieki iemantoja sievietes uzticību un pierunāja viņu nodot naudu, it kā lai to nodrošinātu. Vispirms viņa pārskaitīja 9000 eiro. Vēlāk pie viņas mājās ieradās kurjers, nosauca četru ciparu kodu, un sieviete viņam atdeva aploksni ar 6000 eiro skaidrā naudā.

Saņemot informāciju, Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa policisti nekavējoties sāka kriminālprocesu. Operatīvo pasākumu rezultātā 2025. gada 23. septembrī aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēts 1992. gadā dzimis Moldovas pilsonis. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš mantkārīgā nolūkā legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Sabiedriskā aptauja Ar ko Apvienotajam sarakstam vajadzētu veidot jauno valdību? Balsot

Izmeklēšana pabeigta par četriem nodarījumiem: krāpšanu, krāpšanas mēģinājumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un legalizācijas mēģinājumu. Nodarījumi kvalificēti pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas, 177. panta pirmās daļas un 15. panta ceturtās daļas.

Valsts policija atgādina: neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Kā pasargāt sevi no krāpniekiem

Policija norāda, ka krāpnieku shēmas kļūst arvien izsmalcinātākas, un aicina atcerēties galveno:

  • pārtrauciet sarunu pie mazākajām aizdomām par krāpšanu;
  • nevienam neizpaudiet bankas piekļuves datus (Smart-ID), paroles un autorizācijas kodus;
  • ja ir aizdomas, ka jūsu dati nonākuši svešās rokās, nekavējoties bloķējiet piekļuvi kontam un sazinieties ar banku;
  • neinstalējiet attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku lūguma;
  • pēc aizdomīga zvana paši sazinieties ar banku vai attiecīgo iestādi;
  • nemaksājiet tiem, kuri sola atgūt krāpniekiem zaudēto naudu;
  • nepārskaitiet naudu uz tā sauktajiem “drošības kontiem” vai nepazīstamiem kontiem;
  • izkrāpto naudu var atgūt tikai ar tiesībsargājošo iestāžu un tiesas palīdzību. Jebkādi solījumi ātri atgūt naudu, apejot oficiālās institūcijas, ir maldinoši.

Populārāko krāpšanas veidu aprakstus un ieteikumus rīcībai var atrast Valsts policijas mājaslapā.