Nākamās divas līdz trīs nedēļas būs izšķirošas aviokompānijas "airBaltic" spējām piesaistīt nepieciešamo finansējumu, taču valdībai bija vairāk jāskaidro sabiedrībai, kāpēc nacionālās lidsabiedrības atbalstīšana ir valsts interesēs, intervijā LETA raidierakstā "Politiķi! Kas tas vispār bija?!" sacīja partijas "Progresīvie" premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs.

Pēc politiķa teiktā, uzņēmumam jāspēj piesaistīt 225 miljonus eiro starpfinansējuma, kā arī gada beigās vēl aptuveni 100 miljonus eiro no stratēģiskā investora vai investoriem. Viņš atzina, ka tie ir augsta riska soļi un nav pārliecības, ka viss izdosies veiksmīgi.

Vienlaikus Šuvajevs pauda atbalstu valdības lēmumam sniegt palīdzību aviokompānijai, norādot, ka diskusijās trūcis plašāka skaidrojuma par ieguvumiem valstij. Pēc viņa teiktā, būtiski jautājumi ir Rīgas kā "airBaltic" bāzes saglabāšana, uzņēmuma īpašnieku struktūra un aviokompānijas loma Latvijas ekonomikā.

Komentējot pārmetumus par "Progresīvo" atbildību laikā, kad partija vadīja Satiksmes ministriju, Šuvajevs norādīja, ka toreizējā "airBaltic" vadība un padome neesot bijušas ieinteresētas būtiski mainīt uzņēmuma biznesa plānu un finanšu struktūru. Viņaprāt, politiskā līmenī iespējas rīkoties bijušas ierobežotas, ja uzņēmuma vadība nevēlas īstenot nepieciešamās pārmaiņas.

Pēc Šuvajeva paustā, tieši tādēļ tika pieņemti lēmumi par izmaiņām uzņēmuma padomē un vadībā, lai īstenotu nepieciešamās reformas.

Politiķis arī uzsvēra, ka "airBaltic" vērtējama ne tikai kā komercsabiedrība, bet arī kā uzņēmums ar plašāku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nodarbinātību un valsts starptautisko sasniedzamību.

Jau ziņots, ka "airBaltic" padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas, tostarp likviditātes uzlabošanai, paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 "Airbus A220-300" lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.