Latvijas preču eksporta izaugsme šā gada turpmākajos mēnešos galvenokārt būs atkarīga no pieprasījuma Eiropas Savienības (ES) tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijā (EM), komentējot Latvijas ārējās tirdzniecības septiņu mēnešu datus.

EM norāda, ka pēdējo mēnešu rezultāti liecina, ka izaugsme kļuvusi noturīgāka un plašāka. Vienlaikus lejupvērstie riski pēdējā laikā ir pieauguši - pēc jūnijā panāktās ASV un Irānas pagaidu vienošanās, kas ļāva naftas cenām īslaicīgi atkāpties no pavasara maksimuma, spriedze Tuvajos Austrumos ir atkal saasinājusies un naftas cena septembra sākumā pārsniedza 100 ASV dolārus jeb aptuveni 86 eiro par barelu.

Ņemot vērā, ka Latvijas eksports pārsvarā ir orientēts uz ES tirgu, konflikta tālākā norise eksporta izaugsmi ietekmē galvenokārt netieši - caur enerģijas cenām, ražošanas izmaksām un kopējo nenoteiktību ārējā vidē, min EM.

Sabiedriskā aptauja Kā jūsu bērns nokļūst uz skolu? Balsot

Ministrijā atzīmē, ka šogad jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju preču eksports pieauga par 14,9%, kas ir otrais divciparu pieaugums pēc kārtas pēc jūnijā sasniegtajiem 18,6% faktiskajās cenās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem izaugsme bija plaši balstīta - tā vērojama visās galvenajās valstu grupās, taču noteicošais joprojām bija eksporta pieaugums uz ES valstīm, kas apliecina pakāpenisku ārējā pieprasījuma atgūšanos ES tirgū.

Preču eksporta vērtība uz ES valstīm jūlijā gada laikā pieauga par 15,6%, ko veicināja minerālo produktu eksporta pieaugums uz Nīderlandi, transportlīdzekļu un koksnes eksports uz Lietuvu, elektroierīču un koksnes eksports uz Vāciju, minerālo produktu eksports uz Poliju, elektroierīču eksports uz Franciju, elektroierīču un minerālo produktu eksports uz Igauniju un jaukto ķīmisko produktu eksports uz Zviedriju.

Eksports uz NVS valstīm jūlijā pieauga par 8,2%, ko galvenokārt noteica dzērienu eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju par 13 miljoniem eiro.

Par 16,4% pieauga arī Latvijas eksporta vērtība uz valstīm ārpus ES un NVS. To ietekmēja minerālo produktu eksporta pieaugums uz Dominikānu un Argentīnu, kā arī graudaugu eksporta pieaugums uz Tanzāniju. Savukārt jūlijā samazinājās koksnes eksports uz Lielbritāniju, min EM.

Jūlijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju par 7,3% pieauga arī preču importa vērtība. Pieauga imports no ES valstīm un valstīm ārpus ES un NVS, savukārt būtiski samazinājās imports no NVS valstīm.

Daļu no importa vērtības pieauguma jūlijā turpināja nodrošināt minerālo produktu imports. Strauji auga arī transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, kā arī farmācijas produktu imports, atzīmē ministrijā.

EM uzsver, ka kopumā gada septiņos mēnešos Latvijas preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 7,1%, tostarp straujāk auga minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports. Savukārt imports šajā laika posmā pieauga par 8%, ko lielākoties ietekmēja minerālo produktu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.

Jau ziņots, ka Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 12,219 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,1% jeb 815,122 miljoniem eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 14,641 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 8% jeb 1,09 miljardiem eiro.