Latvijā bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī samazinājies līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem - par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati, uz kuriem atsaucas Finanšu ministrija, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā audzis par 0,5% un sasniedzis 897 tūkstošus.

Darba tirgus situācija saglabājas stabila

Pēdējos gados darba tirgus situācija kopumā bijusi salīdzinoši stabila. To nav būtiski ietekmējis ne Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ne tam sekojošā energokrīze un straujais cenu kāpums, ne ASV paziņojumi par tarifu celšanu, ne arī šā gada konflikta eskalācija Persijas līcī. Arī pēdējais ceturksnis nav nesis būtiskas izmaiņas.

Situāciju joprojām nosaka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas vienlaikus gan ierobežo nodarbināto skaita pieauguma iespējas, gan nodrošina salīdzinoši zemu bezdarba līmeni.

Pieaug iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte

Vēl viens faktors, kas arvien būtiskāk ietekmē darba tirgu, ir iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmeņa pieaugums. Covid-19 pandēmijas laikā, dažādu darba ierobežojumu dēļ, ekonomiskās aktivitātes līmenis krasi kritās, un pēc tam atjaunojās tikai pakāpeniski.

Šogad iedzīvotāju iesaiste darba tirgū turpina pieaugt - trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, proti, nodarbināto un darba meklētāju, īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem sasniedza 70,8%, jau pārsniedzot 2019. gadā, pirms pandēmijas ierobežojumiem, sasniegto līmeni. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies par 3,1 tūkstoti jeb 0,3%, bet ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 14,5 tūkstošiem jeb 3,5%.

Nākamo gadu prognozes

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu veicina augošais pieprasījums pēc darbaspēka, ko sekmē gan spēcīgāka ekonomikas izaugsme, gan darbaspēka piedāvājuma samazināšanās. Tas savukārt veicina algu pieaugumu un motivē cilvēkus iesaistīties darba meklējumos.

Sagaidāms, ka arī turpmākajos ceturkšņos pieprasījums pēc darbaspēka saglabāsies augsts un situācija darba tirgū joprojām būs samērā saspringta, neraugoties uz nedaudz lēnākiem ekonomikas attīstības tempiem un darbinieku skaita samazināšanas plāniem atsevišķos transporta nozares uzņēmumos.

Jau pieejamie operatīvākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrētais bezdarbs turas visu laiku zemākajā - 4,5% - līmenī. Tāds tas bija arī oktobra beigās, par 0,2 procentpunktiem samazinoties salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo mēnesi. Reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā kritās par 1,7% līdz 40,1 tūkstotim.

Pēc Finanšu ministrijas septembra sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, 2026. gadā bezdarba līmenis varētu būt 6,8%, nākamajos gados vēl nedaudz pazeminoties un līdz 2030. gadam pakāpeniski noslīdot līdz 6,1%. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits tiek prognozēts stabils, ar nelielu lejupvērstu tendenci, ko pamatā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.