Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju turētāji sanāksmē šodien plkst. 15 platformā "Zoom" lems par obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju un papildu finansējuma piesaistes iespējām, liecina publiskotais obligāciju turētāju kopsapulces paziņojums.

Pirmā obligāciju turētāju sanāksme 3. augustā nenotika nepieciešamā kvoruma trūkuma dēļ.

Paziņojumā teikts, ka atjaunotās sapulces kvorumam jābūt vismaz 25% no obligāciju kopējās pamatsummas.

"airBaltic" 2024. gadā emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā. Tādējādi Latviju sapulcē pārstāvēs Valsts kase.

Sanāksmē plānots lemt par procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju.

Pēc valdības ārkārtas sēdes piektdien satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) nesniedza konkrētu atbildi, vai "airBaltic" 14. augustā veiks obligāciju procentu maksājumu, bet norādīja, ka viens no šobrīd sagatavotā lēmumprojekta, par ko tiks lemts obligacionāru sanāksmē, priekšnoteikumiem ir ieguldījumu kapitalizācija, pretim saņemot akcijas. "Līdz ar to ir skaidrs, ka tas ir kopīgs lēmums," teica Kozlovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka viss notiek saskaņā ar emisijas noteikumiem.

Informācija obligāciju emisiju prospektā liecina, ka ir paredzēta ierobežota iespēja kavēt procentu maksājumus 14 dienu periodu. Tas nav formulēts kā atļauja nemaksāt procentus, bet gan kā nosacījums, ka kavējums vēl netiek uzskatīts par saistību neizpildi.

Tāpat plānots lemt par atbrīvojumu no prasības ievērot obligāciju apkalpošanas rezerves konta nosacījumus attiecībā uz šiem diviem procentu maksājumu periodiem, kā arī par atbrīvojumu no obligācijās noteiktajām minimālajām likviditātes prasībām, lai obligacionāri uz laiku atteiktos no tiesībām uzskatīt prasību neizpildi par saistību pārkāpumu.

Lai nodrošinātu lielāku elastību un ļautu "airBaltic" efektīvi un paātrināti īstenot pagaidu finansējumu un ar obligācijām saistītos grozījumus nākotnē, "airBaltic" lūgs obligacionāru piekrišanu noteiktu trasta līgumā paredzēto sapulču prasību grozīšanai.

Tostarp plānots samazināt minimālo paziņošanas termiņu jaunām obligacionāru sapulcēm no 21 dienas līdz septiņām dienām. Savukārt attiecībā uz sapulcēm, kas atliktas nepietiekama kvoruma dēļ, agrāko datumu, kad šāda sapulce var tikt atkārtoti sasaukta, plānots mainīt no 14 dienām uz trim dienām.

Iepriekšējā sapulces paziņojumā arī teikts, ka emitents turpina veikt pārskatīšanu un izstrādāt pagaidu finansējuma nosacījumus, kurus tas paredz īstenot attiecīgajā laikā nākotnē, ja tam piekritīs tā galvenās ieinteresētās personas. Pagaidu finansējuma nosacījumi obligacionāriem būs pieejami, tiklīdz tas būs iespējams. Tādējādi "airBaltic" šajā sapulcē vēl neprasīs obligacionāru piekrišanu attiecībā uz pagaidu finansējumu.

"airBaltic" biznesa plānā ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Kozlovskis piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes medijiem norādīja, ka valdība konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz "airBaltic" finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.

Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu piedalīties starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā un pagarināt valsts aizdevuma atmaksas termiņu līdz šā gada beigām. Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" patlaban ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.